Lai arī «Smuku» saimnieks Vladimirs Seļezens dzīvi saistījis ar laukiem, šā brīža situācija liek aizdomāties pat līdz lauksaimniecības biznesa pārtraukšanai.
Lai arī “Smuku” saimnieks Vladimirs Seļezens dzīvi saistījis ar laukiem, daudzus gadus strādājis bez atvaļinājuma un iekopis graudaugu sējumus vairāku simtu hektāru platībā, šā brīža situācija liek aizdomāties pat līdz lauksaimniecības biznesa pārtraukšanai.
Šogad aktīvākajā lauksaimnieciskās darbības periodā vērojams straujš degvielas cenu kāpums. Kā tas ietekmējis sezonu jūsu saimniecībā?
Saimniecības darbību tas ietekmējis pamatīgi. Degvielas cenas augušas teju par 100 procentiem. Pirms apmēram gada to pirku par 30 santīmiem litrā, tagad – jau par 60. Valsts atmaksā akcīzes nodokli – 16 santīmu par liru degvielas, ja tās patēriņš nav lielāks par 100 litriem uz hektāru. Pārsvarā tajos var iekļauties.
Liela daļa ienākumu jāatdod par degvielu. Vēl jāsamaksā darbiniekiem algas, nodokļi, minerālmēslu cenas arī krietni augušas. Varam iztikt, tikai pateicoties subsīdijām. Tās palīdz noturēties “virs ūdens”.
Grūti spriest, cik aprēķins ir nopietns, bet līdz šim graudaugu hektārs deva deviņu latu tīro peļņu. Līdz ar cenu palielināšanos zudumi varētu būt 25 lati uz hektāru, un tikai subsīdijas ļauj strādāt ar pavisam niecīgu peļņu.
Kuri degvielas patēriņa ziņā ir lielākie lauku darbi?
Laikam aršana. Arī graudu kulšana. Gada laikā saimniecības vajadzībām tiek iztērēts apmēram 80 000 litru degvielas. “Smukās” ir arī sava kalte un pietiekami daudz tehnikas vienību. Pat pāri paliek. Varētu vēl ņemt kredītu un iegādāties modernu cukurbiešu kombainu. Taču sakarā ar neskaidro politiku un runām, ka drīz šīs kultūras audzēšana vairs nebūs aktuāla, nav garantijas, ka kombainu būs, kur izmantot. Valdība gan sola, ka bietes nākamgad vēl varēs sēt. Žēl, ka tas būs pēdējo gadu. Cukurbietes zemniekam ir izdevīgākais kultūraugs.
Vai jūs būtu ar mieru lietot zemākas kvalitātes degvielu, kas izmaksātu mazāk?
Piemēram, no Krievijas ievestajai nav nekādas vainas. Tā ir par dažiem santīmiem lētāka nekā no ES valstīm importētā. Tehnika darbojas labi, kā braucot ar vieglo automobili, tā arī ar “Claas” kombainu.
Man nav bijuši gadījumi, kad sliktas degvielas dēļ tiktu sabojāta tehnika. Kādu laiku degvielu iegādājos no firmas, taču tās kvalitāte pazeminājās. Tagad sadarbojos ar “Kurzemes degvielu”, kam ir sertifikāts un labas kvalitātes degviela.
Runājot par alternatīviem risinājumiem, šķiet, biodegviela parastajiem dzinējiem neder. Nepieciešami kaut kādi uzlabojumi, taču neesmu iedziļinājies šajā jautājumā.
Sliktie laika apstākļi un aizvien augošās degvielas cenas daudziem lauku uzņēmumiem liks aizdomāties par zemkopības biznesa pārtraukšanu.
Jā, tā tas var būt. Nevar tikai strādāt un priecāties, ka ir darbs. Vēl vajag ģimeni uzturēt, pašam paēst, kā arī kredītu atmaksāt. Es negribētu piekrist, ka bizness jāpārtrauc tikai mazajām saimniecībām. Lielajām ir lielāks naudas apgrozījums, taču galarezultāts vienalga tāds pats. Tiesa, vairāku simtu hektāru apsaimniekotāji drošāk var paņemt kredītu un vieglāk iegādāties modernu tehniku.
Varbūt labāk pārorientēties uz lauksaimniecības nozari, kur jāpatērē mazāk enerģijas resursu?
Man jau ir diezgan daudz gadu. Kad pienāks pensijas vecums, ja vēl joprojām būs tāda valsts politika, domāju, pārtraukšu intensīvi nodarboties ar lauksaimniecību. Šī nozare mūsu valstī ir nestabila, kā arī pastāv ļoti lielas problēmas ar darbaspēku. Cilvēku, kas gatavi strādāt zemkopībā, laukos praktiski nav. Piemēram, man pašlaik ir pāris KamAZ un “Scania”, bet šoferis – viens. Esmu jelgavnieks, jākārto arī “papīru lietas” un citi darbi. Bieži neesmu uz vietas. Tas nozīmē, ka jāpaļaujas uz strādnieku godaprātu. Diemžēl tas nav tik vienkārši. Arī atalgojumam nav vainas. Varu maksāt tikpat, cik citi, bet vienalga nav, kas strādā. Paši vēl izvirza savas prasības. Bet saimniecība tā nevar darboties veiksmīgi.
Kas attiecas uz pārorientēšanos, lopkopība ir vēl nopietnāka un smagāka nozare. Ja šodien graudus nevaru iesēt, tad to izdarīšu rīt. Savukārt gotiņa obligāti jābaro un jāslauc katru dienu.
Vai ilgstošās lietavas augusta sākumā sabojāja arī jūsu graudaugu kvalitāti?
Jā. Kā kvieši tikko nogatavojās, uznāca lietus. Jauno graudu ražu sākām kult tikai 14. augustā. Tas ir vēlāk nekā citus gadus, kad kombaini iebrauca druvās jau 25. jūlijā. Slikto laika apstākļu dēļ 60 procentu graudu derīgi vien lopbarībai. Lipekļa saturs ir 27 – 29 procenti, bet krišanas skaitlis – tikai 130 – 140. Šim rādītājam vajadzētu būt 220. Ne mazāk. Bet man vēl paveicies, jo vienam otram laika apstākļi sabojāja 100 procentu jaunās ražas.
Graudus pārsvarā nododu “Dobeles dzirnavniekam”, vēl arī “Daugavpils dzirnavniekam”. Rapsi – kooperatīvam “Latraps”, kā biedrs esmu. Par pārtikas kviešu cenu nevaru spriest, jo šos graudus pagaidām esmu nolicis glabāšanā. Savukārt par lopbarību noslēgtajā līgumā minētā cena bija 53 latu tonnā, taču tagad tā pamazām krītas.
Ko darbs lauksaimniecībā jums ir iemācījis?
Vectēvs bija zemnieks, arī es visu mūžu esmu laukos. Tā ir mana īstā vieta. Patīk, kā zeme smaržo, putni dzied… Taču galvenais, lai varētu strādāt kaut ar nelielu peļņu un vismaz reizi gadā aizbraukt kaut kur atpūsties. Man jau kopš deviņdesmito gadu sākuma nav bijis atvaļinājuma. Kā robots eju un eju, daru un daru. Šad tad ziemā iznāk apmeklēt vien teātri vai kādu koncertu. Arī ģimenei atliek maz laika. Sieva mājās mani redz vakarā kādu stundiņu, bet viņa saprot, ka nav viegli. Bērni jau pieauguši, viņiem pašiem sava ģimene un darbs.
Lai arī lauksaimniecībā daudz kas atkarīgs no ārējiem apstākļiem, ir lietas, kas pilnībā izsit no sliedēm, tomēr savu ikdienu cenšos saplānot un turpināt strādāt.
***
Vladimirs Seļezens
– Zaļenieku pagasta “Smuku” saimnieks.
– Specializācija – augkopība.
– Audzē:
kviešus (340 hektāru);
miežus (60 hektāru);
rapsi (95 hektāri);
cukurbietes (60 hektāru).
– Šā gada vidējā ražība (tonnas no hektāra):
kvieši – 6;
mieži – 5;
rapsis – 3;
cukurbietes – 60.
– Izglītība – Rīgas Industriālais politehnikums, apmeklējis dažādus kursus, piedalījies semināros.
– Informāciju iegūst, klausoties radio un lasot “Latvijas Avīzi”, “Agropolu”.
