Līdz ar vasaras iestāšanos vairums suņu saimnieku aizvien biežāk mīluļus no dzīvokļiem izved papriecāties svaigā gaisā.
Līdz ar vasaras iestāšanos vairums suņu saimnieku aizvien biežāk mīluļus no dzīvokļiem izved papriecāties svaigā gaisā. Diemžēl nereti gadās, ka it kā piemīlīgo mājdzīvnieku prieki aprobežojas ar savu sugas brāļu un cilvēku sakošanu.
Pēdējais nopietnākais gadījums, kad suns uzbrucis cilvēkam, reģistrēts šajā trešdienā. Fabula gluži saprotama – saulainā novakarē ap “Panorāmas” laiku tīri omulīgā mierā kāda 67 gadus veca sieviete Zvejnieku ielā izveda pastaigāties savu mazo šuneli. Turpat netālu tikpat apzinīgs saimnieks, rūpējoties par sava četrkājainā drauga vēlmēm izskrieties, darīja to pašu. Pieredze rāda, ka auguma nozīme brīdī, kad rējējs pamana savu sugas brāli, kļūst nesvarīga. Tā notika arī šoreiz – saimnieks pat nepamanīja, kā viņa draudziņa acīs iemirdzas kaislīgu sajūtu uguntiņas, kad milzīgais rotveilers jau “spolēja” pensionāres īskājainā mīluļa virzienā. Kundze, tikai labu gribēdama, mazo kustoni strauji saņēma rokās, cerot, ka milzenis nomierināsies. Taču tā nenotika. Viņš jo cieši bija izlēmis “parunāties” ar auguma ziņā krietni mazāko sugasbrāli, tāpēc uzbruka sievietei un viņu sakoda.
Tas ir tikai viens no vairākiem desmitiem šogad reģistrēto gadījumu, kad savstarpēju cīņu sāk ne tikai suņi, bet dažādās kombinācijās arī rējēju saimnieki un viņu (cilvēku) labākie draugi.
Atceroties kaut vai neseno pagātni, jāatgādina notikums pirms pāris gadiem, kad ar suņa kostām brūcēm pakausī, pierē un vaigā slimnīcā tika nogādāta 30 gadu veca sieviete, kurai uzbruka kaimiņa suns. Savainotā no rīta devās ciemos pie kaimiņa un manīja, ka no ķēdes norāvies viņa suns. Sievietes pārliecība, ka četrkājis viņu ļoti labi pazīst un viņa ar drošu soli var doties pie “drauga”, lai to atkal piesietu pie ķēdes, izrādījās pārdroša – dzīvnieks niknumā metās sievietei virsū un sakoda viņai galvu. Izdzirdējis troksni, no mājas izskrēja kaimiņš, kas dzīvnieku savaldīja.
Ņemot vērā nosacījumus likumdošanā, policijas darbinieki šogad jau ierosinājuši vairākas krimināllietas par cilvēku sakošanas gadījumiem, vēl vairākiem jelgavniekiem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli, kas paredz par suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpšanu izteikt brīdinājumu vai sodīt ar naudas sodu līdz desmit latiem, bet amatpersonām – līdz 30 latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā vai to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, naudas sods privātpersonām ir līdz 20, savukārt amatpersonām – līdz 60 latiem.
Taču, izrādās, liela tiesa jelgavnieku pat neapzinās minimālās prasības sava kustoņa un citu iedzīvotāju drošām pastaigām pilsētā. Nu vajag to uzpurni, nepieciešama arī suņa spēkam atbilstoša pavada. Ja ievērotu kaut šos divus no mājdzīvnieku pārvietošanas noteikumiem, domājams, daudzi mīluļu saimnieki nesaskartos ar Krimināllikuma pantu piemērošanu. Jāatgādina “Ziņās” gluži nesen publicētā materiāla nopietnākā sadaļa – ja cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz gadam, ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai tie izraisījuši nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Vai suņu īpašniekiem saprašana par to, ka noteikumi ir jāievēro savu un citu jelgavnieku interesēs, rodas tikai tad, kad dzīvnieks jau nogaršojis cilvēka miesu?
