Pēdējā laikā, dzirdot atklātībā nonākušo informāciju par suņu uzbrukumiem cilvēkiem, kā rezultātā divkājainie radījumi nonākuši slimnīcā ar dziļām brūcēm, negribot rodas jautājums – kur ir tā robeža, aiz kuras mājdzīvnieks kļūst par nāvējošu ieroci.
Pēdējā laikā, dzirdot atklātībā nonākušo informāciju par suņu uzbrukumiem cilvēkiem, kā rezultātā divkājainie radījumi nonākuši slimnīcā ar dziļām un ilgi dzīstošām brūcēm, negribot rodas jautājums – kur ir tā robeža, aiz kuras iemīļotais mājdzīvnieks kļūst par nāvējošu ieroci vai, precīzāk sakot, pērtiķi ar granātu, jo nekad nevar zināt, kā nepareizi audzināts kustonis rīkosies konkrētā situācijā.
Taisnība ir suņu psihologiem, kas saskata saimnieku līdzību ar viņu dzīvniekiem, ja īpašnieks savu četrkājaini slavē par zobu rādīšanu, garāmgājēju apriešanu un tamlīdzīgām lietām, pat gana attīstītās suņa smadzenes nespēj rast citu veidu izrādīt paklausību kā vien pildīt saimnieka iegribas. Bet par tiem, kas, ejot pa ietvi gar kādas privātmājas žogu, pēkšņās bailēs salecas no asinis stindzinošiem rējieniem vai atvāztu žokļu parādīšanās uz sētas augšējās malas, neviens domāt negrib. Nesaku, ka visi četrkāji vienā maisā bāžami, ir arī tādi, kuriem saimnieki iemācījuši labas manieres, un agresiju no tiem var sagaidīt tikai pēc komandas. Tomēr par nekontrolētu suņu vardarbību klusēt nevajadzētu.
Vienu brīdi jau likās – situācija uzlabosies, jo tika pieņemti noteikumi, kas ļauj konkrētu suni atzīt par bīstamu un likt tam nēsāt atšķirības zīmi – spilgtu kakla siksnu. Taču cerētā labuma vietā atkal čiks vien sanācis. Varbūt citviet Latvijā situācija ir citāda, taču Jelgavā, kā informē Pārtikas un veterinārais dienests, nav iespējams sasaukt komisiju, kas varētu dot slēdzienu par suņa bīstamību sabiedrībai. Savukārt cita rajona komisija, vismaz pēc pašreizējiem noteikumiem, nav tiesīga šādu slēdzienu dot. Nu ko, tad jau, noliekot cilvēka drošību un suņa visatļautību uz vieniem svariem, nerodas jautājums, uz kuru pusi tie nosveras. Vienīgi žēl, ka rūpes par dzīvajām radībām ir atkarīgas no kāju skaita – jo to mazāk, jo rūpes niecīgākas.
