Janvāra pirmajā nedēļā Jelgavas Domes Komunālā pārvalde kopīgi ar KULK un municipālās policijas darbiniekiem kārtējo reizi organizēja klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanas akciju.
Janvāra pirmajā nedēļā Jelgavas Domes Komunālā pārvalde kopīgi ar KULK un municipālās policijas darbiniekiem kārtējo reizi organizēja klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanas akciju.
– Tā kā pilsētā ir daudz klaiņojošu dzīvnieku, šādas akcijas kopš aizvadītā gada organizētas regulāri. Šoreiz tās nepieciešamību noteica arī 11. decembrī pieņemtais Domes lēmums, kas pasludinājis Kazarmes ielas, Meiju ceļa, Zvejnieku un Lapskalna ielu apkaimi par trakumsērgas apdraudētu, – «Ziņām» sacīja Domes komunālās pārvaldes vecākais speciālists Rihards Bulderbergs.
To, kā saimnieki ievēro suņu un kaķu turēšanas noteikumus, ikmēneša reidos konstatē Komunālās pārvaldes, Municipālās policijas un Vides veselības centra darbinieki. Aizvadītajā gadā Jelgavā tika veikti 18 reidi, kuros dzīvnieku saimniekiem izteikti 119 brīdinājumi, sastādīti 17 administratīvie protokoli, iekasēti 13 naudas sodi un izsniegta 31 pavēste par ierašanos ierasties municipālajā policijā, lai uzrādītu dzīvnieka dokumentus vai maksātu sodu par noteikumu neievērošanu.
Līdztekus periodiski notiek arī klaiņojošo suņu un kaķu ķeršana, par ko Domes komunālajai pārvaldei noslēgts līgums ar KULK. Aizvadītajā gadā noķerti 150 klaiņojoši suņi un 309 kaķi.
Gan reidi, gan klaiņojošo dzīvnieku ķeršana notiek arī pēc Domē saņemtām iedzīvotāju sūdzībām.
Suņu noķeršanai tiek izmantota īslaicīgā iemidzināšana, kad dzīvniekam «iešauj miega zāles», bet kaķus ķer ar speciāliem būriem, kuros saliktas zivis un baldriāns. Tikko kaķis ir iegājis būrī, ieeja aizveras, un dzīvnieks ir iesprostots.
Janvāra pirmajā suņu ķeršanas akcijā iemidzināti 12 dzīvnieki, taču uz LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskā institūta klīniku aizvesti astoņi, jo pārējiem četriem jau pēc tam, kad tika iešauta injekcija, atradās saimnieki.
Klīnikas stacionāra vadītāja Valentīna Šustere «Ziņām» sacīja, ka no astoņiem suņiem iemidzināti seši – tie dzīvnieki, no kuriem saimnieki atteikušies. Vienam sunim drīz vien atnāca pakaļ saimnieki, bet otrs suns savu saimnieku vēl gaida. V.Šustere spriež, ka šim vilku sunim ar gaišu purniņu un pavēderi noteikti ir saimnieks, jo tas ir labi barots, ap kaklu bija siksna ar dzelkšņiem. Pašlaik vēl tas atrodas klīnikā, kur kopā ar vēl diviem melnas krāsas palieliem suņiem (viens ar kaklasiksnu, otrs – bez) skumst pēc saimniekiem.
Ja kādam jelgavniekam šāds suns ir pazudis, par to var interesēties pa telefonu 3021924 vai meklēt klīnikas stacionārā Helmaņa ielā 8.
Noķertos suņus klīnikā tur piecas dienas, taču nereti ir izņēmumi, kad dzīvnieki šeit uzturas ilgāk. Kaķu saimniekiem savu mīluli no klīnikas ir jāpaspēj izpestīt tajā pašā dienā, kad tas tur nokļuvis, jo jau vakarā dzīvnieks tiek iemidzināts.
Pēc Ministru kabineta noteikumiem suņu ķērājiem ir tiesības ķert suņus, kas ir uz ielas bez īpašnieka klātbūtnes, neatkarīgi no tā, vai sunim ir žetons, uzpurnis, vai kakla siksna. Suņa šķirnei nav nozīmes. Kaķus ķer tikai tādā gadījumā, ja tiem nav kakla siksnas.
Aizvadītajā nedēļā veiktajā reidā tika izteikti arī pieci brīdinājumi, sastādīti trīs administratīvo pārkāpumu protokoli un izsniegtas divas pavēstes.
Suņa saimniekus drīkst sodīt, ja suns ir bez uzpurņa, reģistrācijas žetona, vai arī saimnieks nespēj uzrādīt vakcinācijas apliecību. Suņa pavada nedrīkst būt garāka par pusmetru.
