Ap Ziemassvētkiem saņemot liecības, atklājās, ka sešdesmit četriem no deviņsimt trīsdesmit sešiem pilsētas skolu devīto klašu skolēniem sekmes mācībās ir vērtējamas tik zemu, ka ir bažas, vai viņi pavasarī varēs saņemt pamatskolas beigšanas apliecību.
Ap Ziemassvētkiem saņemot liecības, atklājās, ka sešdesmit četriem no deviņsimt trīsdesmit sešiem pilsētas skolu devīto klašu skolēniem sekmes mācībās ir vērtējamas tik zemu, ka ir bažas, vai viņi pavasarī varēs saņemt pamatskolas beigšanas apliecību.
Pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst, ka situācija ir mazliet labāka nekā pērn. Taču satraukums ir vietā. Kāds ir nesekmības galvenais iemesls? Skolēnu žargonā to sauc par bastošanu. Proti, vairums no šiem jauniešiem apmeklējuši labi ja pusi no stundu sarakstā paredzētajām nodarbībām, lielā mērā zaudējuši interesi par mācībām. Mācību priekšmeti, kuros visbiežāk dominē nesekmīgas atzīmes (vai šo atzīmju vispār nav), ir dzimtā un angļu valoda, matemātika un arī vēsture. Starp skolām pozitīvi izceļas Spīdolas ģimnāzija un 5. vidusskola, kur, pēc G.Auzas teiktā, diezgan droši var cerēt, ka uz izlaiduma laiku nesekmīgo nebūs.
Skolu vadītāju sanāksmē, analizējot šo situāciju, tika atzīts, ka vainojams skolas un vecāku sadarbības trūkums. Ir ļoti svarīgi just to brīdi, kad skolēnam rodas grūtības ar mācībām, un ģimenes locekļiem kopā ar pedagogiem nevajadzētu ļaut šīm problēmām samilzt. “Dzīvē diemžēl bieži ir otrādi – ja cilvēkam neveicas, viņš sāk par to kautrēties, un tas nevar dot pozitīvu risinājumu. Es ieteiktu šajos draudīgajos gadījumos vecākiem nekavējoties iet uz skolu un darīt visu iespējamo, lai lietas pavērstu uz labo pusi,” saka G.Auza. Savukārt Jelgavas 4. vidusskolas direktoram Agrim Celmam optimismu vairo Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā ar 1. janvāri un turpmāk neatļaus nesekmīgo audzēkņu vecākiem pieprasīt savu lolojumu pārcelt nākamajā klasē, ja nav apgūta iepriekšējā klasē mācītā viela (tā diezgan bieži bija noticis). Turpmāk skolēna pārcelšana augstākā klasē būs vienīgi skolas pedagoģiskās padomes ziņā. Tādējādi sekmēs vājākiem skolēniem ceļš līdz 9. klasei varētu iznākt ilgāks, taču zināšanu robu būs mazāk. Ko darīt tiem, kas tomēr pamatskolas beigšanas diploma vietā saņēmuši plānu liecību kā apliecinājumu, ka viņi mācījušies 9. klasē? Pirmais variants – iet vēlreiz
9. klasē savā skolā. Otrais – apgūt pamatizglītību pedagoģiskās korekcijas programmā Vakara (maiņu) vidusskolā. Trešais – apgūt pamatskolas gudrības reizē ar arodapmācību kādā amatu skolā. Katrā ziņā valsts pamatnostādne ir, ka vismaz pamatskolas izglītība vajadzīga katram.
