Tuvojoties adventes laikam, jo zīmīgāki kļūst koncertveltījumi tam.
Tuvojoties adventes laikam, jo zīmīgāki kļūst koncertveltījumi tam. Tāds pagājušajā sestdienā izskanēja Sv.Annas baznīcā Jelgavā. Sarīkojumā “Cum jubilo” piedalījās ērģelnieks Aigars Reinis un vokālā grupa “Schola cantorum Riga” Guntara Prāņa vadībā, sniedzot vienotu, dziļu, nopietnu programmu.
No neaktīvas pielūgsmes (Maija Einfelde “Ave Maria”) caur gandrīz nekustīgu apstāju un skatu (Rihards Dubra “Dievmātes skatiena pieskāriens”) līdz draiski nebēdnīgam ritējumam Morisa Diruflē “Prelūdijā” – tāds bija koncertam izvēlēto ērģeļdarbu spektrs. Šķiet, tā noskaņai tuvi bija R.Dubras vārdi: “Rakstot mūziku, visbiežāk man gribas apturēt kādu konkrētu mirkli un palūkoties uz to it kā caur palielināmo stiklu. Izrādās, ka tik mazā vērtībā ir tik ļoti daudz, un parasti tas paslīd garām. No visas daudzveidības izvēlos to, kas neatvairāmi saista – gaismu, skatienu, pieskārienu, ilgas, mūžību… Izrādās – katrs šis mazumiņš ir pārpilns krāsu, izjūtu, sapņu, sāpju un laimes.” Nevar nepamanīt Kloda Debisī mūzikas skaistuma ietekmi un spēju kulmināciju skaņdarba izskaņā. Savukārt M.Einfeldes “Ave Marija” strāvoja īpaša domu un ritmu enerģija, kaut kur iezīmējot gluži vai pa Olivjē Mesiāna vaibstam.
Koncerta programmas veidotāji teic, ka tā iecerēta, lai klausītājs varētu sekot līdzi ērģeļu un balsu dialogam, kas izpaužas, gan mijoties atsevišķiem skaņdarbiem, gan arī vairākos skaņdarbos, tādējādi palīdzot sasniegt koncerta kulmināciju – franču komponista M.Diruflē mesu ērģelēm, vīru balsīm “Cum jubilo”. Patiesi, ja runājam par programmas izveidi, ļoti reti nākas dzirdēt meistarīgi veidotu, šoreiz tā mijās ritmiski, nenogurdinot ne ar ērģeļu spēli, ne dziedājumiem. Lieliski tika sasniegta arī adventes gaidīšanas vakara kulminācija ar jau minētās M.Diruflē mesas atskaņojumu.
Ja vērojam vēl kādu šā sarīkojuma koncepcijas līniju – latviešu un franču mūzikas satikšanos –, tad tā patiešām arī bija – gan tieši, gan ietekmju ziņā. Bet kā šoreiz vērtēt ērģeļu skanējumu? Pozitīvi! Kā mainījusies A.Reiņa meistarība! Protams, katrām ērģelēm savs skanējums, tāpēc tas prasa īpašu attieksmi, lai varbūt notušētu vienu otru negludumu. A.Reinis spēlēja ļoti mobili, koncentrēti, smalki, izgaršojot katru frāzi un noskaņu. Ne vēsts no ātruma rādīšanas, spēka un bravūras!
Kā gaumīgs aizkars M.Diruflē “Prelūdija” žilbinošā “perpetuum mobile” stilā norobežoja iepriekšējo programmu no M.Diruflē mesas “Cum jubilo”. Vokālā grupa “Schola cantorum Riga” kā allaž stabila un profesionāla mākslinieciska vienība, kā tas bija arī šajā koncertā. Grūts uzdevums ir mesas “Cum jubilo” atskaņojums, tas tika veikts skaisti, dziedot Sv.Annas baznīcas ērģeļu luktā. Vienīgi mazliet lokanāku skanējumu (visvairāk baritona solo) varēja vēlēties dzirdēt 2. daļā “Gloria”. Pamatoti koncerta programmā akcentējams franču baroka meistara Nikolā de Grinjī sacerējums “Ave mari stella”. Tik savdabīgu kompozīciju ne tikai baroka laikmeta mūzikā, bet vispār mūzikas vēsturē nākas dzirdēt reti. Brīnišķīga ir šī senā “atternatim” prakse ar gregoriskā dziedājuma un ērģeļu dialogu. Ērģeļu partijā saklausīju arī franču klavesīnistu stila iezīmes (2. pants), kas nav nekas neparasts, jo ērģeļu un klavesīna spēle barokā bija ikdienišķa parādība. (Šķiet, tā pamazām atdzimst arī mūsdienās.) Fantastisks “Schola cantorum” sniegums, īpaši pirms izskaņas “āmen”, dziedot paralēlās kvintās. Atskaņojums notika, ansamblim atrodoties baznīcas zālē tuvu altārim. Pat neko nezinot par “Schola cantorum Riga”, ir nepārprotami skaidrs, ka klausītāju priekšā atrodas aizrautīgi un zinoši senās mūzikas interpreti. Mani vienmēr ir saviļņojis gregorisko korāļu atskaņojums, kā tas bija 1. decembra vakarā – īpaši “Rorate caeli” un “Rest est admirabilis” (pēdējais bija kā gaišāks, dzīvāks skats nopietni vēstījošā gregorisko dziedājumu pasaulē).
Rezumējot koncertā skanējušo – vērtīga, dziļa, daudzpusīga ielūkošanās kā viduslaiku, tā baroka, mūsdienu franču un latviešu mūzikas lappusēs, sniedzot bagātus muzikālos pārdzīvojumus adventes ieskaņā. Vēlētos uzteikt pasākuma organizatorus, arī par teksta tulkojumiem un anotācijām, kas koncertos nav bieži pieejami.
