Pagājušajā nedēļā, kad Jelgavas pils kapenēs tika svētīta hercoga Vilhelma Ketlera (1574. – 1640.) pārapbedīšana atjaunotajā sarkofāgā, atgadījās misēklis.
Pagājušajā nedēļā, kad Jelgavas pils kapenēs tika svētīta hercoga Vilhelma Ketlera (1574. – 1640.) pārapbedīšana atjaunotajā sarkofāgā, atgadījās misēklis. Proti, Kurzemes muižnieku pēcteču biedrības prezidents Oto fon Grothuss pēc savas uzrunas ziedus un Kurzemes bruņniecības standartu sākumā uzlika nevis uz Vilhelma, bet gan uz viņa brāļa Fridriha sarkofāga, kas atrodas blakus.
Kaut arī pārapbedīšanas faktu fiksēja vairāki plašsaziņas līdzekļi, tas tā arī palika plašākai sabiedrībai nezināms. Vai tiešām restaurētais hercoga Jēkaba tēva Vilhelma sarkofāgs manāmi neatšķīrās no neatjaunotā onkuļa Frīdriha sarkofāga? Protams, atšķiras. Rundāles pils muzeja restauratori ir pastrādājuši godam, taču kapeņu pustumsā un zināmā uztraukumā ne tas vien var gadīties. Kļūda pēc mirkļa tika labota. Jāpiebilst gan, ka onkulim Fridriham bija liela nozīme slavenā hercoga Jēkaba uzaudzināšanā par izcilu vīru.
Vēl patiesības labad jāizstāsta kāds cits moments šajā ceremonijā. Proti, pārapbedīšanas viesu drūzmā, kas kapenēs izveidojās ap runātājiem arhibīskapu Jāni Vanagu un minēto Oto fon Grothusu, kā ierasts tādās reizēs, trūka vietas fotogrāfiem. Labākā kadra meklējumos viņi, noliecoties un izslejoties šurpu turpu virzījās gar kapenēs izvietotajiem 19 sarkofāgiem. Darba apstākļi, protams, sarežģīti. Pēkšņi kāds galvaspilsētas fotovīrs ar lieliski nosauļotu seju un kinoaktiera smaidu iedomājās savu plecā karamo un tobrīd traucējošo lielo reportiera somu uzlikt uz viena no sarkofāgiem. Tas nu bija par daudz! Uz to zibenīgi reaģēja “Ziņu” lasītājiem labi pazīstamais vēsturnieks mūsu pilsētas patriots Aigars Stillers. Ar taktisku, bet reizē nepiekāpīgu rokas kustību viņš sapurināja “ērtības meklējošo” mediju pārstāvja godaprātu. Viņš tūlīt saprata, kas par lietu, un somu uzkāra atpakaļ plecā. Arhibīskaps un veco muižnieku pārstāvis izteica cerību, ka nākotnē mūsu pils kapenes netiks apdraudētas no okupantu karapūļiem. Taču mūsu uzdevums būtu vērsties arī pret neapzinīgiem pilsoņiem, kas apmeklē kultūrvēsturiskus pieminekļus ar smagām somām.
