No 1. līdz 19. jūlijam Latvija uzņem Svētās Terēzes no Lizjē relikvijas. To ceļš Latvijā sākās Liepājā, un vakar pulksten 17 relikvijas tika sagaidītas Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, kur paliks līdz 6. jūlijam.
No 1. līdz 19. jūlijam Latvija uzņem Svētās Terēzes no Lizjē relikvijas. To ceļš Latvijā sākās Liepājā, un vakar pulksten 17 relikvijas tika sagaidītas Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, kur paliks līdz 6. jūlijam. Svētās Terēzes relikviju nogādāšana Latvijā ir vēsturisks un unikāls notikums ne tikai katoļticīgajiem, bet arī cilvēkiem, kuri pieder citām reliģijām un kultūrām.
Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs ziņo, ka Latvijas katoliskās baznīcas bīskapu konference vērsās pie Lizjē sanktuārija centra rektora ar oficiālu lūgumu, ka Latvija vēlas uzņemt Svētās Terēzes relikvijas. Kardināls Jānis Pujats guva apstiprinājumu šim lūgumam. Relikviāriju jeb šķirstu, kurā atrodas relikvijas, no Lizjē Francijā pavadīs bīskaps Gī Gošē un klostermāsa Monika Marija.
Terēzi Latvijā iepazina, pateicoties bīskapam Boļeslavam Sloskānam, kas no franču valodas iztulkoja grāmatu “Kādas dvēseles stāsts”, kas ir Terēzes dzīvesstāsts. Marija Franciska Terēze Martina dzimusi 1873. gada 2. janvārī Francijas pilsētiņā Alansonā, Normandijā. Pirmās dziļākās sāpes mazo meiteni skāra, kad viņas vecākā māsa Paulīne nolēma iestāties klosterī Lizjē. Pēc mātes agrās nāves Paulīne bija Terēzes “māmiņa”. Toreiz Terēze smagi saslima, bet, pateicoties Marijas aizlūgumam, drīz vien izveseļojās. 14 gadu vecumā, kad Terēze jau nesa sevī nāvīgas slimības iedīgļus, viņa lūdza uzņemt sevi Karmelītu ordenī. Tur trauslā meitene pavadīja tikai deviņus gadus, jo pēc garas, sāpju pilnas un klusā pacietībā panestas slimības Dievs viņu pieņēma pie sevis mūžībā.
1897. gada 30. septembrī mirusī apglabāta Lizjē kapenēs. Viņas miesas pirmoreiz ekshumētas 1910. gada 6. septembrī, bet otra ekshumācija notika 1917. gada 9. un 10. augustā. Pāvests Pijs XI 1925. gada 17. maijā Terēzi izsludināja par Svēto.
Gatavojoties visu pasaules misiju glabātājas nāves simtgades atcerei, sākās viņas relikviju lielais ceļojums pa pasauli speciālā, tā sauktajā Simtgadu, relikviju šķirstā. Kopš 1994. gada Sv.Bērna Jēzus un Vissvētākās Sejas Terēzes relikvijas sludina Dieva mīlestības vēsti, izbārstot rožu lietu – Viņa mīlestības zīmes.
