Ozolnieku tautas nama direktors Raitis Krūmiņš šoziem cieši apņēmies atkal pievērsties vecajam vaļaspriekam – slēpošanai.
Ozolnieku tautas nama direktors Raitis Krūmiņš šoziem cieši apņēmies atkal pievērsties vecajam vaļaspriekam – slēpošanai.
Tā mazāk esot naudas, vairāk – gribēšanas lieta, vienkārši jāatlicina laiks, īpaši jau tāpēc, ka Raita dzīvesvieta atrodas netālu no motosporta cienītājiem labi zināmās trases, kas ziemā tiek atvēlēta slēpotājiem.
Gandarījumu, ko sagādā aktīva atpūta, viņš pamanās iegūt arī no sava «svētdienas darba», ko par naudas pelnīšanu īsti nevarētu nosaukt. Ne viens vien «Mobiles» apmeklētājs vai arī radio «Zemgale» klausītājs Raiti atceras kā dīdžeju, kas pa laikam saviesīgos vakaros joprojām rūpējas par vecu un jaunu dejotāju labsajūtu. Dīdžeja darbā svarīgākais esot piemeklēt pareizo mūziku pareizajām gaumēm, bet interesantākais – šlāgeru un modīgo ritmu jūklī atrast to, kas patīk pašam, jo ikdienā priekšroka tiek dota vairāk apcerīgām skaņām. «Paiet divi trīs mēneši, un hīti jau ir pavisam citi, bet šlāgeri gan tie paši vecie,» viņš skaidro, kāpēc mājās ir lērums disku un tikai kādi desmit domāti paša priekam. Citādi gan trīs bērnu tēvs reti var atļauties tā vienkārši apsēsties mutuļojošās dzīves vidū un baudīt mūziku. Taču tas tiek kompensēts ar citu iemīļotu nodarbi – mājas kārtošanu. Raitis ar lepnumu stāsta, ka nesen vienā piegājienā atbrīvojies no vairākām novalkāto drēbju kārtām, jo kārtībai jābūt – vecu lietu vietā jānāk jaunām.
Sevi gan par vecu uzskatīt viņam, protams, nenāk ne prātā, un tomēr mazliet apnicis strādāt tikai citu priekam. «Vajadzētu vairāk lasīt, vairāk skatīties labas filmas, kuras kasešu nomās pagrūti dabūt,» viņš atzīstas, ka esot labu melodrāmu cienītājs. Turklāt nesen tandēmā ar Edvīnu Feldmani tapusī videofilma par Ozolnieku pagasta dzīvi rosina pašam iemācīties filmēt.
