Vakar daudzdienu Latvijas deviņdesmitgades svinēšanas maratonam tika pielikts punkts. Šoreiz atšķirībā no citiem gadiem tos nudien varēja svinēt un arī svinēja pāri visai Latvijai. Kur plašāk, kur mazāk plaši, bet, kas vēlējās, varēja tajos piedalīties. Kaut vai aiziet uz savas pašvaldības aprūpēto kultūras namu, jo nebija tāda pagasta, kur nekas nenotiktu. Protams, plašākie pasākumi mūsu pusē risinājās Jelgavā. Par tiem runājot, jāsaka – cik cilvēku, tik viedokļu. Bija neapmierinātie, kurus aizgājušās sestdienas slēgtās pilsētas centra ielas darīja dusmīgus, jo pasākumu dēļ nevarēja doties ierastajos brīvdienu maršrutos. Savukārt citi par Jelgavā neredzēto armijas daļu parādi bija sajūsmā un neērtībām nepievērsa uzmanību. Ja nu vienīgi nelielu apjukumu ieviesa pārpratuma pēc ieviesušās neskaidrības par simbolisko uguņošanu pie kultūras nama sestdienas vakarā. Vēl jāmin, ka izbrīnu raisīja televīzijā rādītās Jelgavas reportāžas laikā ekrānos redzamais uzraksts «Tiešraide», kaut gan patiesībā tika rādīti ieraksti. Tikko esam atkopušies no viena svētku maratona, kas ilga daudzu mēnešu garumā, kā mūs jau mudina mesties nākamajā. Vismaz lielveikalu preču sortimenta maiņa un vietām arī skatlogu noformējums vedina tieši uz šādu domu. No kastēm tiek saiņotas Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai piederīgās preces. Lai arī līdz gada gaidītākajiem svētkiem laika vēl pārpārēm, tiekam aicināti jau sākt lūkot, kādiem tēriņiem atvēlēsim sava maciņa saturu, kas, iespējams, šoreiz būs plānāks nekā iepriekšējos gadus. Bet varbūt tieši šis apstāklis liks ieturēt pauzi iepirkšanās negausībai un padomāt, kas mums ir šie svētki. Jebkurā gadījumā ne iepirkšanās tajos ir pati svarīgākā.
