Alda Skrastiņa, deju pedagoģe, horeogrāfe, deju ansambļa «Vēja zirdziņš» vadītāja.
Daudzajiem Latvijas valsts deviņdesmitgades pasākumiem bagātā pagājusī sestdiena bija, ja ne nozīmīgākā, tad noteikti atbildīgākā. Mani aicināja vadīt koncertu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Protams, bija uztraukums, tiešraide televīzijā. Tajā pašā laikā varu teikt, ka biju ļoti mierīga, noskaņojos, ka runāju ar labiem draugiem, lai arī koncertu skatījās visā Latvijā. Manuprāt, sarīkojums izdevās teicami. Diriģents Aigars Meri tam bija izvēlējies lielisku mūziku. Nākamo dienu – svētdienu – pavadīju mājās. Pirmkārt, gatavojos pirmdien paredzētajam pasākumam, kurā pasniedza pilsētas apbalvojumus. Otrkārt, ar interesi televīzijā vēroju, kā Latvijas dzimšanas diena tiek svinēta Latgales sirdī – Rēzeknē. Manuprāt, Jelgavā viss izdevās daudz jaukāk. Pienāca pirmdiena, un atkal biju sev neierastajā pasākuma vadītājas lomā. Vakars, šķiet, izdevās lielisks. Bija vienreizēja sajūta, redzot cilvēkus, kas saņēma Jelgavas apbalvojumus. Jauki, ka viņi nāca no dažādiem sabiedrības slāņiem, pārstāvēja dažādas profesijas. Savukārt otrdien, 18. novembrī, baudīju svētku pusdienas kopā ar ģimeni. Nedaudz uztraucos, vai man, esot pašā svētku viducī, nebūs zudis tas, ko sauc par svētku sajūtu. Zināt, nē. Bija jauka kopīga pasēdēšana pie svētku galda, šampanietis un laimes vēlējumi Latvijai. Un… atkal bija koncerts. Šoreiz sveica bērnus. Vakarā kopā ar ansambļa bērniem no svecītēm veidojām saulīti. Protams, skatījāmies salūtu. Patīkamu koncertu maratonu sagādāja Latvijas televīzijas kanāli, kuri, kā sarunājuši, citu pēc cita pārraidīja lielisku dziedātāju un grupu uzstāšanos. Pēc tam sākās darba nedēļa – stundas 4. pamatskolā, kur pasniedzu estētiku, «Vēja zirdziņa» mēģinājumi. Valsts svētku gaisotnē tas bija nedaudz iekavējies, tagad jāķeras klāt ar dubultu sparu. Decembra vidū skatītāju vērtējumam nodosim grandiozu iestudējumu, ko izveidojušas jelgavniece Ingūna Cine un Ingūna Lipska no Ozolniekiem. Par ko tas būs? Par veiksmes raušiem, kas noskaidros, kas ir laime un kur tā meklējama. Iestudējums solās būt lielākais, ko man nācies veidot, – ar divsimt dejotājiem un simts dziedātājiem. Piektdienu gan centos paturēt sevis, kā es to saucu, savākšanai. Tā ir pelde baseinā, masiera apmeklējums. Tad vēl vajadzēja just līdzi maniem dejotājiem, kas bija izdomājuši startēt pasākumā «Jaunie Rīgas sargi». Savukārt rīt atkal dejotāju mēģinājums un obligāti būs pirts apmeklējums. Svētku virpulī to esmu izlaidusi divas nedēļas un jūtu, ka bez pirts vēl nedēļu neizvilkšu.
