Dānijā Bornholmas salā mīt tikai nedaudz vairāk iedzīvotāju nekā Jelgavas rajonā – aptuveni 40 000.
Dānijā Bornholmas salā mīt tikai nedaudz vairāk iedzīvotāju nekā Jelgavas rajonā – aptuveni 40 000. Taču saimnieciskā darbība tur galvenokārt orientēta uz tūristu apkalpošanu, jo vasarās salu apmeklē tūkstošiem ceļotāju, pārsvarā no Vācijas. Tālab tur daudz tiek domāts par dažādu festivālu rīkošanu, rikšotāju sacensību organizēšanu, velosipēdu iznomāšanu un veloceliņu uzturēšanu, netrūkst jau pieminēto putnu novērošanas taku, golfa un minigolfa laukumu. Iecienīts un finansiāli izdevīgs tūristu pievilināšanas veids ir dažādu amatnieku darbnīcu atvēršana plašai publikas apskatei. Parasti, piemēram, keramikas un stikla izstrādājumu salons iekārtots vienās telpās ar darbnīcu. Tādējādi zinātkārais tūrists var ienākt un vērot, kā strādā stikla pūtējs vai keramiķis un turpat arī iegādāties kāroto mākslas darbu. Tas var būt arī īpašs pasūtījums, kas darināts pircēja acu priekšā. Līdzīgi rīkojas arī zvejnieki, kuri kuģu piestātnes tuvumā atvērtajā zivju veikaliņā vai restorānā apmeklētājiem ļauj skatīties, kā top zivju uzkodas, ļauj sajust svaiga kūpinājuma dūmu garšu.
Arī pie mums Latvijā aizvien vairāk pilsētnieku, sevišķi tie, kuriem darbs jāpavada sēdus, kopā ar bērniem brīvdienās cenšas paceļot, pievērsties aktīvām nodarbēm – izjādēm ar zirgu, izbraucieniem ar laivām vai velosipēdiem. Diemžēl, vismaz mūsu pusē, šādu piedāvājumu nav daudz. Tāpat pilsētnieki un viņu bērni grib redzēt, kā tiek apkalts zirgs, sviests medus, cepta lauku maize, grebtas koka karotes vai darbināta smēde. Turklāt daļu no tāda tipa nodarbēm pat pilsētā iespējams demonstrēt un turpat arī saražoto iegādāties.
Bornholmā, Baltijas mediju centrā sastapu gados jaunu tautieti, kas jau vairāk nekā gadu tur dzīvo un strādā. Vaicāju viņai, kā rit dzīve Bornholmā un kādas ir tās pievilcīgākās puses. Brīdi padomājusi, kolēģe sniedza visai negaidītu atbildi – galvenais, ka es šeit varu būt drošībā. Izrādās, ka salas iedzīvotāji nemaz nevar iedomāties, kā tas ir, ka rudenī statīvā pie vasarnīcas sienas iebraukto velosipēdu pavasarī vairs nevar atrast, ka, tumsai iestājoties, logiem jāaizver slēģi vai aizkari jāaizvelk, ka, ejot uz darbu, jāaizslēdz nama ārdurvis. Bet tādā pilsētiņā kā Svaneke policists ierodas tikai reizi nedēļā, lai dažas stundas pieņemtu apmeklētājus. Bez tam namu īpašnieku pienākumos ietilpst nama fasādi vienmēr turēt kārtīgi nokrāsotu, turklāt krāsojums, sevišķi vecpilsētas daļā, jāsaskaņo ar pašu ievēlētu pieminekļu aizsardzības valdi. Saprotams, ka it visur durvju priekša un pagalms ir rūpīgi kopti un ar puķu stādījumiem izdaiļoti. Nav grūti iedomāties, ka tieši šie ir galvenie priekšnosacījumi, lai salas iedzīvotāji dzīvotu no tūrisma un tūrismam. Bez tam Bornholmā var pārliecināties, ka tūrisma biznesā ārkārtīgi liela nozīme piešķirama reklāmai. Jau agrā pavasarī, pirms īstās sezonas iestāšanās, it visur – viesnīcā, restorānā, bankā, pastā, veikalā un vēl daudzās citās vietās – brīvi pieejami gan vairāk nekā 100 lappušu biezi tūrisma ceļveži, kas ilustrēti un pieblīvēti ar dažādu firmu reklāmām, gan ikmēneša žurnāli ar kultūras un sporta aktivitāšu kalendāru, anotācijām, gan arī pavisam vienkāršas reklāmas lapiņas ar praktisku informāciju par pakalpojuma cenām, firmas vai iestādes darba laiku un koordinātām. Turklāt visi šie izdevumi ir bez maksas. Arī sabiedriskajā autotransportā, iekāpjot vai izkāpjot, pasažieris bez maksas var paņemt brošūru ar maršruta shēmu un kustības grafiku.
Toties pie mums Latvijā tieši labas reklāmas trūkums tūrisma un atpūtas industrijā ir viens no lielākajiem trūkumiem. Aprēķināts, ka katram pagastam nav izdevīgi izdot savu bukletu, turklāt nelielā tirāžā.
Daudz praktiskāk ir vairākām pašvaldībām veidot vienu maršrutu, kooperēt līdzekļus un sagatavot izdevumu daudzkārt lielākā metienā, jo, piemēram, izstādē «Balttour» bez 2000 eksemplāriem nav ko iesākt. Taču reklāmas iespieddarbiem ir jābūt brīvi pieejamiem arī pašu mājās un pietiekamā daudzumā tie nosūtāmi sadarbības partneriem ārzemēs, turklāt bez maksas. Jūrkalnē, piemēram, lai reklamētu atpūtas iespējas, reizi gadā tiek izdota īpaša avīze un veidota mājas lapa internetā. Arī Siguldas pašvaldība ik gadu «Balttour» izstādē izplata avīzi ar mēra aicinājumu apmeklēt pilsētu un iepriekš skaidri zināmu gaidāmo notikumu programmu visas sezonas garumā.
