Priekšstats, ka tabletītes var ēst, neriskējot kļūt par narkomānu, ja vien to nedara katru dienu, kļūst arvien izplatītāks, un klubu apmeklējumi nozīmē arī narkotiku lietošanu. Vairs netiek domāts, ar ko tas beigsies.
Priekšstats, ka tabletītes var ēst, neriskējot kļūt par narkomānu, ja vien to nedara katru dienu, kļūst arvien izplatītāks, un klubu apmeklējumi nozīmē arī narkotiku lietošanu. Vairs netiek domāts, ar ko tas beigsies.
Loģiski, līdz ar pieprasījumu aug arī piedāvājums, tabletīšu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība attīstās nebijušiem tempiem. Tas tāpēc, ka atšķirībā no opiātiem tām nav tik izteiktu fiziskas atkarības simptomu. Tādējādi lietot gribētāju skaits palielinās ģeometriskā progresijā. Pie gandrīz katra kluba var redzēt pa bariņam enerģisku, nedaudz bālu un stiklainu acu īpašnieku. Šī tā dēvēto “svētdienas lietotāju” kategorija pastāvīgi palielinās un draud ar valsts mēroga katastrofu.
Lietojot sintētiskās narkotikas, izteikti fiziskas atkarības simptomi uzreiz neparādās, toties jau pirmo triju lietošanas reižu laikā izpaužas tieksme atkārtot. Narkologs Guntars Osis skaidro, ka no pamēģināšanas līdz atkarībai ir trīs soļi – sākumā cilvēks pamēģina, pēc pāris reizēm neatsakās no piedāvājuma un visbeidzot jau sāk meklēt narkotikas. Problēma ir tajā apstāklī, ka daudzi to neuzskata par atkarību un attopas tikai tad, kad ir jau par vēlu. Ja reiz esi kļuvis par narkomānu, pilnībā izārstēties vairs nav iespējams. Labākajā gadījumā var nelietot, bet tas prasa ārkārtīgi lielu gribasspēku un apņemšanos.
Lielajā “svētdienas lietotāju” skaitā vainojams ne tikai informācijas trūkums un bezatbildība, bet arī sabiedrībā valdošais mīts, ka narkotikas lietot ir stilīgi, sevišķi klubos. Nav jau tā, ka kāds sāk to darīt stila dēļ, bet ja reiz tāda tendence parādījusies, daudziem grūti turēties tai pretī. Pēdējā laikā narkotikas un klubi sadzīvo kā cimds ar roku un kļuvuši gandrīz vai par nedalāmiem jēdzieniem. Narkologus īpaši satrauc arvien biežāk dzirdētais apzīmējums “svētdienas lietotāji”, kas it kā netieši stimulē jauniešus pamēģināt. Tas būtībā ļauj vilkt paralēles starp narkotikām un alkoholu, bet šāds salīdzinājums ir neadekvāts.
Pašlaik problēma sasniegusi kulmināciju, sabiedrība pamazām sāk apzināties lietas nopietnību, beidzot tiek diskutēts un meklēti problēmas risinājumi. Arī policija, veicot regulārus reidus klubos, aktīvi iesaistījusies cīņā pret narkomāniju. Un varbūt nav slikta doma – publiskot par narkotiku lietošanu pieķertās personas. Piemēram, fotogrāfijas ar parakstiem kādā interneta portālā katram liktu padomāt. Ilgstoši lietojošus narkomānus varbūt tas vairs neatturēs, bet jauniešus mudinās apsvērt, vai ir vērts riskēt nonākt apcietinājumā un, iespējams, sabojāt turpmāko dzīvi pāris tabletīšu dēļ.
Runājot par aizturēšanas par narkotisko vielu lietošanu juridiskajām sekām, personai, kas pieķerta lietojam narkotikas pirmo reizi, tiek sastādīts administratīvais protokols un uzlikts naudas sods līdz septiņdesmit pieciem latiem vai piemērots administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Ja indivīds par to pašu pārkāpumu aizturēts atkārtoti, tiek sākts kriminālprocess. Atrodoties uzskaitē Narkoloģijas valsts aģentūrā, nav iespējams saņemt autovadītāja apliecību, kā arī ieroču nēsāšanas atļaujas.
Katram, kurš reiz pieķerts par narkotiku lietošanu, jārēķinās, ka tas var ietekmēt arī nākotnes karjeras iespējas, jo jebkura darbavieta ir tiesīga pirms darbinieka pieņemšanas painteresēties, vai persona nav bijusi administratīvi vai krimināli sodīta, un tad izlemt – pieņemt darbā vai ne. Turklāt ir iestādes, kurās to specifikas dēļ sodītas personas darbā neņem. 75 latu sods par pieķeršanu un doma par narkotiku lietošanu bez riska kļūt atkarīgam ir tikai ilūzija, par kuru var nākties maksāt daudz dārgāk un ilgāk.
