Šonedēļ Ministru prezidents Aigars Kalvītis rīkoja kārtējo tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem.
Šonedēļ Ministru prezidents Aigars Kalvītis rīkoja kārtējo tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem. Ņemot vērā šajās dienās Saeimas deputātu un speciālistu vētīšanai nodoto nākamā gada budžeta projektu, Kalvīša kungs sāka ar to. Žurnālisti tika iepazīstināti ar valsts makroekonomiskās attīstības un fiskālo politiku līdz 2010. gadam. Valdība līdz ar nākamā gada valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem piedāvā arī savu redzējumu uz vidēja termiņa ekonomiskajām tendencēm. Tas ir labi. Pat ļoti.
Runājot par nākamā gada budžetu, protams, ar redzējumu uz tuvākajiem gadiem, tieši pēdējā laikā daudz šķēpu lauzts par to, ar kādiem pasākumiem valdība paredzējusi samazināt inflācijas augšupejošo skrējienu. Arī tikšanās laikā no valdības vadītāja dzirdējām, ka uzsvaru liks uz “jostu savilkšanu” jomās, kur visvieglāk tikt klāt, – budžeta iestāžu izdevumu samazināšanu. Starp citu, tieši par šādiem “pusmēriem” valdības nākotnes redzējums kritizēts visvairāk. Atliek vien kritiķiem piekrist, jo tieši zemākā līmeņa darbinieku vidū pašlaik visu rangu budžeta iestādēs vērojama atlūgumu iesniegšana. Acīmredzot valdības kurss šajā jomā, tostarp, valsts pārvaldē – ministrijās, virzīts uz palīdzību augstskolām – labāk sagatavot studentus darbam privātajās struktūrās. Jāatzīst, ka šāds kurss ilgtermiņā ir neproduktīvs.
Ja palūkojamies uz valdības lepnumu par viena procenta – 163 miljonu latu – nākamā gada budžeta līdzekļu atstāšanu stabilizācijas fondā, jāteic, ka nekas daudz tas nav. Tā ap nākamās vasaras sākumu budžeta grozījumos būs iespējams šo un to iedot tiem, kam ūdens smeļas mutē, un varbūt vienu otru “pa burbuli” ejošo savējo izglābt no drošas pazušanas.
Nebūšu kļūdījies, ja glābjamais izrādīsies Latvijas Pasts ar tā vadītāju Gintu Škodovu priekšgalā. Sākot ar centrālās pasta ēkas iztirgošanas laikā neiekasētajiem/pazaudētajiem miljoniem, draudiem slēgt lauku pasta nodaļas un pašreizējo situāciju, kas preses piegādi no nākamā gada vienkāršam mirstīgajam padarīs neiespējamu. Ticamākais (kam privātās sarunās ar “Ziņām” piekrita arī valdošajai koalīcijai tuvu stāvošas personas), Škodova kunga ilgstošu atrašanos savā amatā nodrošina tieši tas, ka viņš realizē satiksmes ministra intereses. Savukārt premjerministrs savā rīcībā ir sasiets ar valdošās koalīcijas līgumu no augšas līdz apakšai. Lai vai kā, bet pasta priekšnieka papildu atklāsmes par daudzu jo daudzu lauku pasta nodaļu slēgšanu patlaban ved uz pasta sistēmas “aiziešanu pa pieskari”, ja vien to nemēģinās glābt no minētā stabilizācijas fonda.
Interesanti, ka tikšanās ar A.Kalvīti vēlreiz apstiprināja faktu – ja aiz tevis nav varas partijas “mīkstās ķepas”, kā Škodova kunga gadījumā, no tevis mēģinās atbrīvoties visiem spēkiem. Šo aksiomu pierāda riņķadancis ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.
Kā sarunā ar žurnālistiem vēlreiz uzsvēra premjerministrs, Valsts kontroles atklātās nepilnības grāmatvedības uzskaitē ir tik lielas, ka KNAB vadītājs no amata atceļams. Uz “Ziņu” jautājumu, vai pati Tautas partija likuma priekšā ir tīra saistībā ar Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem, A.Kalvīša atbilde bija apstiprinoša. Savukārt jau pēc stundas uz šādu pašu jautājumu Loskutova kungs atbildēja pilnīgi pretēji. Vien aģitācijas tēriņu paziņošanu pašlaik kavē likumdošanas nepilnības, kas to neļauj darīt vienai atsevišķai partijai. Šķietams sīkums, kas labi norāda uz šā brīža politiskajā sistēmā valdošo morāli. Ar ko tas beigsies, Dievs vien zina. Laikam jau arī pašiem šīszemes pārvaldītājiem tas līdz galam nav skaidrs. Tad jau redzēs.
