Augstākās juridiskās slūžas mūsu valstī nu ir vaļā – no šā gada 1. jūlija Satversmes tiesa pieņem arī iedzīvotāju iesniegumus.
Augstākās juridiskās slūžas mūsu valstī nu ir vaļā – no šā gada 1. jūlija Satversmes tiesa (ST) pieņem arī iedzīvotāju iesniegumus. Protams, ST nepildīs citu tiesu funkcijas un, pirms vērsties ST, iedzīvotājiem būtu nopietni jāizvērtē, vai, piemēram, ar kādiem tiesu spriedumiem, valdības vai pašvaldību lēmumiem nav pārkāptas LR Satversmē garantētās tiesības. Ja iedzīvotāja sūdzība ir ST kompetencē, saskaņā ar ST reglamentu ST priekšsēdētājam 3 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas jānozīmē tiesnešu kolēģija, kas izvērtē sūdzību un mēneša laikā izlemj par lietas ierosināšanas pamatotību. Ja lieta tiek ierosināta, to divu mēnešu laikā sagatavo izskatīšanai. Taču ir jāšaubās, vai pēc trim mēnešiem ST spriedumi sekos kā no pārpilnības raga. Lai arī sūdzību iesniedzēju loks ir vērienīgi paplašināts, ST funkciju būtība nemainās – tā ir un paliek cīņa par sabiedrības konstitucionālajām tiesībām.
Vienā ziņā lēmums par iesniedzēju loka paplašināšanu gan ir labs – ST darbības rezultāti tuvāko mēnešu laikā varētu argumentēti nokautēt ne vienu vien mūsu valsts konstitūcijas labotgribētāju. Savukārt, ja ST tiešām būs pārpārēm darba, tad var ķerties pie Satversmes analīzes un tikai tad pie iespējamajiem labojumiem. Taču nevienā gadījumā ST nevajadzētu nonākt galējībās, piemēram, kļūstot par juridiskās ekvilibristikas paraugdemonstrējumu arēnu, kur virsroku gūtu kompetentākie (un tātad arī dārgākie Temīdas kalpi).
Zināmu nokrāsu ST pieejamības paplašināšanai piešķir arī ne pārāk veiksmīgā izskaidrošanas kampaņa, kuras rezultātā daudzi cilvēki, kam, iespējams, būtu nepieciešama konstitucionālās tiesas palīdzība, iesniegšanas procedūru var uzskatīt par pārāk sarežģītu un nevērsties ST, bet sniegt savu sūdzību tajā pašā Strasbūras Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bet pie mums? Sak, nav jau spiesta lieta, kurš dikti gribēs, tas izstudēs un gan jau kaut kā pēc vairākkārtējiem noraidījumiem arī iesniegs.
Kā vienmēr, bažas rodas par ST tiesnešu neatkarību. Lai arī tikai pati ST varēs lemt par kāda ST tiesneša atbrīvošanu no amata, un tikai ar ST piekrišanu pret kādu no tās tiesnešiem varēs sākt kriminālvajāšanu, viņu aizturēt vai apcietināt, diemžēl nekur nav garantijas, ka ST būs pasargāta no politisko spēku ietekmes. Un, tā kā ST būs kļuvusi pieejamāka, tad politisko ietekmi partijas, domājams, vēlēsies demonstrēt aizvien biežāk un uzbāzīgāk. Katrā ziņā par to, ka ST nu kļuvusi vairāk pieejama, noteikti nepriecājas tie politiķi, kas savas politiskās rebes paraduši kārtot ar viena zvana palīdzību.
Rodas jautājums: cik tālu reāli sniegsies ST darbība? Vai ST, piemēram, būs gatava mesties cīņā pret valsts nozagšanu, ja kāds pustraks taisnības cīnītājs iesniegs argumentētus pierādījumus par iespējamām prettiesiskām darbībām? Vai ST varēs darboties kā uzraugs apšaubāmām likumdevēja tiesiskajām darbībām. Līdz šim šāda minētās institūcijas darbība nav bijusi īpaši jūtama, un tāpēc nav ko brīnīties par aizvien zemākajiem starptautiskajiem korupcijas indeksiem attiecībā uz mūsu valsti. Saujiņa politiķu ir uzņēmusies iniciatīvu, cik tā ir tiesiska, prettiesiska, Satversmei atbilstošā vai ne – par to Latvijā galva nevienam īpaši nesāp.
Tāpēc, kā izskatās, ST pieejamības paplašināšana vairāk varētu dot pašai LR Satversmei, nevis lielai daļai Latvijas sabiedrības, kam ST šķiet kā tāls un nesasniedzams Lieldienu salu gardums. Ja Satversme Latvijas sabiedrībā kļūs populārāka lasāmviela, tas jau būs reāls panākums. Ja sabiedrība sāks vadīties pēc Satversmes, tas būs grandiozi. Ja kāds atradīs mūsu valsts pamatlikumā ko labojamu, tad, ievērojot procedūru, uz priekšu. Sākumam pietiktu ar respektēšanu un ievērošanu.
