No deviņiem investīciju līgumiem par objektu būvniecību, ko pašvaldība noslēdza pirms vairākiem gadiem, ekspluatācijā pagaidām nodota un produkciju divus gadus ražo tikai vācu kompānijas AKG izveidotā automašīnu dzesēšanas iekārtu rūpnīca.
No deviņiem investīciju līgumiem par objektu būvniecību un darba vietu radīšanu, ko pašvaldība noslēdza pirms vairākiem gadiem, ekspluatācijā pagaidām nodota un produkciju divus gadus ražo tikai vācu kompānijas AKG izveidotā automašīnu dzesēšanas iekārtu rūpnīca.
Platības savulaik iznomātas, lai attīstītu ražošanu, bet Privatizācijas pabeigšanas likums paredzēja, ka zemes nomnieks ir tiesīgs iesniegt dokumentus privatizācijai, ja uz nomātās zemes ir objekts vai ielikti tā pamati. Pašvaldībai divu mēnešu laikā pieteikums bija jāizskata un jānodod privatizācijai. Līdz ar to vietējā vara tagad nevar iespaidot vairāku objektu virzību uz priekšu, jo zeme ir privātīpašums.
Izbūvēti autorūpnīcas pamati
Aviācijas ielas rūpnieciskajā zonā pašlaik rosība turpinās Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma “Amo Plant” autorūpnīcas būvlaukumā. Pēc sākotnējām iecerēm tai jau šogad vajadzēja ražot produkciju, tomēr starpvalstu projekta finansiālie un tehniskie risinājumi ilga vairākus gadus. Šogad ieceres turpmākā virzība ieguva konkrētākas aprises.
Maijā Jelgavā notikušajā a/s “Amo Plant” akcionāru sapulcē un direktoru padomes sēdē Maskavas valdības un Jelgavas Domes amatpersonas apsvēra rūpnīcas būvniecības grafiku, tenderu organizēšanu, finansējuma un citus jautājumus. Abas puses parakstīja sadarbības memorandu, un tika atzīts, ka būvdarbu sākšanai vairs nav nekādu šķēršļu. Jūnija vidū ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu topošās autorūpnīcas pamatos iezīmēja uzņēmuma celtniecības sākumu. “Amo Plant” kapitālā pašvaldība ieguldīja vēl vienu līdzās izvietoto zemesgabalu. Savulaik tas bija iznomāts SIA “Veta” ražotnes būvniecībai, bet firma celtniecības izmaksu pieauguma apstākļos par izdevīgāku atzina pašreizējās ražotnes uzlabošanu Valgundes novadā.
“Amo Plant” izpilddirektors Aleksejs Maslovs uzsver, ka kompleksa būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2008. gada beigām, ieguldot tajā 30 miljonus eiro. Teritorijā atradīsies administrācijas, ražošanas un noliktavas ēkas, kā arī koģenerācijas stacija. Izbūvēs arī ceļus un nodrošinās piekļuvi dzelzceļam. Ražotnē komplektēs vidējā svara kravas automašīnas Krievijas un Eiropas tirgum atbilstoši EURO-4 standartam. Pirmais automobilis Jelgavā varētu tapt 2009. gadā. Plānots, ka ražotnē būs 200 darbinieku.
Pašlaik, kā informē “Amo Plant” preses sekretārs Armands Krūze, pabeigta atbildīgākā daļa – pamatu izbūve. Noticis konkurss nākamajai darbu kārtai, un pašlaik izvērtē būvnieku piedāvājumus. Vispirms taps noliktavas telpas, kur atradīsies arī koģenerācijas stacija, kas nodrošinās elektroenerģiju un siltumu. Maijā sadarbības partneri uzsvēra, ka ekspluatācijā to nodos šogad. Atlikušajos mēnešos tas nešķiet ticami.
Pēc zemes izpirkšanas – klusums
Aviācijas ielā klusums valda Beļģijas uzņēmuma “Ass Car Design” meitas firmas “Latvian Automotive Seating Systems” (LASS) automašīnu sēdekļu rūpnīcas būvlaukumā. Pēc sākotnējiem plāniem te jau divus gadus vajadzēja ražot produkciju. Ražotnē solīja investēt 2,3 miljonus eiro un nodarbināt 67 cilvēkus. Pagaidām rosība beigusies ar pamatu ielikšanu.
Pašvaldība informē, ka Būvvaldē 2005. gada vidū akceptēts ražošanas un biroja ēkas nulles cikla projekts. Privatizācijas pabeigšanas likumā paredzētajā kārtībā zeme izpirkta. Tas notika pēc tam, kad firma atjaunoja maksātspēju (likviditātes problēmas izraisīja norēķini ar būvniekiem). 30 000 kvadrātmetru zemes LASS privatizēja par pusotru latu kvadrātmetrā, lai gan tirgus vērtība bija 25 – 30 latu. Pašvaldība uzsvēra, ka zemā izpirkuma vērtība saistīta ar likumdevējiem, kas lobiju interesēs savulaik pieņēmuši attiecīgu Privatizācijas pabeigšanas likumu.
Ar LASS pārstāvi Latvijā Jeļenu Mišuļinu “Ziņām” neizdevās sazināties. Saimnieciski cilvēki jau agrāk uzsvēruši, ka šādas darbības liecina par interesi par “sviestmaizi” tikt pie pilsētas zemes, lai pēc tam to realizētu par komerccenu.
Iesniegts nulles cikla projekts
Pēc autoservisa un mazgātuves pirmās kārtas izbūves 2003. gadā ar SIA “Intransserviss” 2004. gadā uz 20 gadiem noslēgts zemes nomas līgums par līdzās esošās platības nomu. Tajā noteikts, ka 18 mēnešu laikā jāsāk objekta būvniecība. Tā kā tas netika izdarīts, pašvaldība izteica brīdinājumu par līguma pārtraukšanu. Pēc sniegtajiem paskaidrojumiem par kavēšanās iemesliem būvniecības sākšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 31. decembrim.
Firmas līdzīpašnieks Dainis Liepiņš stāsta, ka pašlaik Būvvaldē iesniegts projekts objekta nulles cikla izbūvei. Ja iepriekšējais arhitekts nenovilcinātu projekta izstrādi, būvdarbi būtu sākti pirms diviem gadiem. Pašlaik ar arhitektu notiekot tiesāšanās, lai piedzītu avansā iemaksāto naudu.
“Intransserviss” būvēšot automazgātuvi, kur būs trīs līnijas smagajam autotransportam un seši boksi vieglajām automašīnām. Tā kā kredītiestādes sen akceptējušas ieceres finansēšanu, būvniecības procesam nevajadzētu ieilgt. D.Liepiņš lēš, ka tas varētu prasīt četrus piecus mēnešus, jo būve ir vienkārša. Sarežģītākā šajā procesā ir ūdenspiegādes, notekūdeņu un ventilācijas sistēmu izbūve.
Sākotnēji, kā pauda pašvaldība, SIA “Intransserviss” vēlējās būvēt objektu, kur ražot nestandarta metāla ierīces un ierīkot automašīnu krāsotavu. Te bija paredzēts nodarbināt vismaz 100 cilvēku.
Ietekmē ekonomiskā situācija valstī
Viskaļu ielā SIA “Rosība ZSK” projektu pārtikas produktu ražotnes – noliktavas ēkai Būvvalde apstiprināja pagājušā gada jūnijā. 2005. gadā uz 20 gadiem noslēgtais zemes nomas līgums paredzēja, ka objektu jāsāk būvēt un jānodod ekspluatācijā divu gadu laikā, līdz šā gada aprīļa vidum. Uzņēmums informēja, ka plāno investēt 500 000 latu un nodrošināt 50 darba vietu. Ieceres pagaidām nav realizējušās, toties pērn pēc pamatu izveides uzņēmums nomāto zemi no pašvaldības izpircis. Pērn pašvaldība apliecināja, ka vēlāk slēgtajos līgumos ar uzņēmējiem ieviesti papildnosacījumi, lai paātrinātu būvniecības sākšanu un objektu nodošanu ekspluatācijā. Tomēr tie šajā gadījumā nav traucējuši zemes privatizācijai, pēc kuras pašvaldībai par turpmāko vairs nav teikšanas.
Pērn Mareks Klovāns no “Rosība ZSK” darbu turpmāko gaitu plānot neņēmās. Daudz laika prasījusi projekta dokumentācijas izstrāde un saskaņošana. Būvnieks esot padomā, bet līgums ar to – izstrādes stadijā. Šonedēļ viņš pauda, ka iespēju robežās projekts tiek virzīts. Tā realizācijai plānots izmantot uzņēmuma līdzekļus, kredītu ņemt nav paredzēts. Sava nozīme ir pašreizējai ekonomiskajai un finansiālajai situācijai valstī. Ieceri apgrūtina tas, ka topošajam objektam nav atrisināta gāzes pieslēgšana. Tā kā šovasar atjaunots Viskaļu ielas segums, pilsētas saimnieki vairs negrib pieļaut tā bojāšanu.
Cauruļu un apvalku rūpnīca būs
Pēc pašvaldības informācijas SIA “Modulex – Invest” plastmasas cauruļu un kabeļu apvalku ražotnes teritorijas sagatavošanas projekts Langervaldes ielā apstiprināts šā gada 3. janvārī. Būvniecība sākta, objekts ekspluatācijā jānodod nākamā gada maijā.
Pērn uzņēmums ar pašvaldību saskaņoja projekta pagarinājumu. “Modulex – Invest” izpilddirektors Oļegs Ļamovs stāsta, ka šajā laikā risināts arī jautājums par ceļu līdz ražotnei, kas zināmā mērā aizkavējis ieceru virzību. Sākotnēji plānots, ka par ceļa izbūvi un komunikāciju izveidi zem brauktuves gādās pašvaldība, kas tai prasītu ap pusmiljonu latu. Kad vietvara norādījusi uz naudas trūkumu, uzņēmums, projektēšanu atstājot pašvaldības ziņā, ceļu grasījies būvēt par saviem līdzekļiem, taču pēc tam no šī nodoma atteicies. Savukārt ceļa projekta trūkuma dēļ līdz galam nevarēja izstrādāt arī ražotnes tehnisko projektu.
“Patlaban esam nonākuši stadijā, kad varam saņemt nulles cikla būvatļauju,” saka O.Ļamovs. Objektā sākušies zemes darbi. Būvi varētu pabeigt maijā, bet ražošanu sākt nākamajā vasarā. Par iekārtām jau padomāts, “Modulex – Invest” pērn pieteicies ES līdzfinansējumam to iegādei un pašlaik turpinās izgatavošana. Uzņēmumu apmierinot nomas nosacījumi, tāpēc zemes iegūšana īpašumā neesot svarīga.
Citādi rīkojās topošā naftas tirdzniecības nama saimnieki. Zemes nomas līgums ar Krievijas uzņēmumu “Eksporttrade” par sašķidrinātās naftas gāzes termināļa celtniecību parakstīts pirms pieciem gadiem. To veiks naftas tirdzniecības nams “Euro TransOil”. Pēc pamatu izbūves uzņēmums pērn izteica vēlmi iegūt zemi savā īpašumā, un šovasar tas ir noticis. 31 337 kvadrātmetru zemesgabals iegūts par 31 368 latiem jeb mazliet vairāk nekā latu kvadrātmetrā, kamēr tirgus vērtība bija četri pieci lati kvadrātmetrā. Ar uzņēmuma pārstāvi sazināties par turpmākajiem plāniem pēc pamatu izbūves neizdevās.
Tajā pašā stadijā kā pērn
SIA “Verners Discount Electrical Plus” Viskaļu ielā piešķirtajā platībā līdz maijam nekādus būvdarbus nav veicis, lai gan līgums paredzēja, ka ražošanas objekts tiks nodots ekspluatācijā jau šā gada aprīlī. Nomnieks no pašvaldības saņēmis brīdinājumu par līguma laušanu un lūdzis pagarināt objekta nodošanas termiņu. Jūnijā Dome to pagarinājusi līdz nākamā gada 31. decembrim.
Uzņēmuma vadītājs Verners Survilo pirmdien “Ziņām” pauda, ka tieši todien vajadzējis ierasties arhitektam ar izstrādāto projektu, taču laikam tas neesot noticis, neviens viņu neesot informējis par arhitekta vizīti. No nodoma firma neatteikšoties. Kavēšanās saistīta ar arhitektu lielo slodzi. Tagad šis “bums” esot nedaudz mazinājies, arī būvniecības cenu kāpums pierimis.
Pērn augustā uzņēmuma jurists Hermanis Kaminskis “Ziņām” stāstīja, ka projekts atrodas nobeiguma stadijā un pēc nedēļām divām firma varētu saņemt būvatļauju.
