Jelgavas Latviešu un Lietuviešu biedrība aicina uz dzejniecei Marijai Urnežus veltītu pēcpusdienu sestdien, 7. februārī, pulksten 14 zinātniskajā bibliotēkā.
Jelgavas Latviešu un Lietuviešu biedrība aicina uz dzejniecei Marijai Urnežus veltītu pēcpusdienu sestdien, 7. februārī, pulksten 14 zinātniskajā bibliotēkā. Būs mūzika, dzeja, tuvinieku un draugu atmiņas, pārrunas par gleznām. Gaidām visus, kas mīl skaistumu un dzeju.
Marija Urnežus decembrī nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu sieviete ar daudziem talantiem: dzejniece, dziedātāja, ērģelniece, pianiste, diriģente, gleznotāja.
Savu dzimto pilsētu Jelgavu Marija nekad nav aizmirsusi.
Tā reizēm, kad tālajos ceļos
Sniegs visu grib aizputināt,
Es apstājos ziedošā gatvē
Ar kastaņiem parunāt.
Marija Urnežus dzimusi un augusi divvalodu ģimenē. Māte latviete Olga Ciems, tēvs Jelgavā pazīstams maiznieks lietuvietis Zaharijs Urnežus. Ģimenē gan runājuši, gan dziedājuši abās valodās. Beigusi Hercoga Pētera ģimnāziju, Marija studēja dziedāšanu konservatorijā. Ģimnāzijas gados sākusi dzejot, pirmos dzejoļus publicējis Pāvils Rozītis savā žurnālā «Ritums». Dzejoļi vēlāk publicēti arī presē.
Rakstnieks Jānis Veselis atcerējies kādu dzejnieku vakaru 1928. gada vēlā rudenī Jelgavā. No Rīgas ieradies Antons Austriņš, un tajā vakarā dzejas lasījusi ļoti jauna, ļoti skaista jelgavniece Marija Urnežus. Tā bija viņas pirmā publiskā uzstāšanās. Pēc tam viņa kādu laiku it kā apklusa, jo drīz apprecējās ar advokātu Voldemāru Lambergu, daudz laika veltīja savai jaunajai, kuplajai ģimenei.
1934. gadā Marija beidza Tautas konservatoriju Jelgavā, uzstājās simfoniskos koncertos, Rīgas radiofonā, baznīcās. Baigajā gadā viņa bija ērģelniece un vadīja kori Svētās Marijas katoļu baznīcā.
Sekoja trimdas gadi Vācijā, kur 1950. gadā iznāca pirmais dzejoļu krājums «Torņi liesmās». Pēc gada ģimene jau bija Bostonā, dzejniece turpināja rakstīt, dziedāt, spēlēt klavieres un ērģeles. 1963. gadā iznāca otrs dzejoļu krājums «Plīvurs», kas raksturo dziļu iejušanos katolicismā. Šiem abiem dzejoļu krājumiem vēlāk pievienojušies vēl divi «Apskaidrība» un «Gaismas zieds» dziļi pārdzīvota reliģiskā dzeja.
Tagad cienījamā vecumā Marija Urnežus-Lamberga turpina dzīvot Bostonā, mīl pastaigas. Dziedāšana, gleznošana un rakstīšana ļāvusi uzturēt nesalauztu garu arī daudzo slimību pārvarēšanā. Dzejniece atrod prieku labos cilvēkos, skaistumā un dabā, visvairāk kokos, mākoņos, ūdeņos, bet mīl arī vientulībā dziļi ieskatīties sevī un izvērtēt dzīves parādības.
Mēs Latvijā varam lasīt Marijas Urnežus darbu izlasi, vērot viņas vīziju gleznas, tikties ar viņas tuviniekiem un draugiem.
