«Iesim iedzert kafiju un parunāties,» no rīta saka kolēģi. Jau gadiem kafijas baudīšana daudziem kļuvusi par rituālu, pieradumu, nepieciešamību…
«Iesim iedzert kafiju un parunāties,» no rīta saka kolēģi. Jau gadiem kafijas baudīšana daudziem kļuvusi par rituālu, pieradumu, nepieciešamību…
Mūsdienās kafiju dzer gandrīz katrs, bet, dzērienam parādoties Eiropā, tā vēl nebija. Atcerieties latviešu mākslas filmu «Melnā vēža spīlēs» – tur ar lepnumu tika pieteikts burvīgais dzēriens kafija. Tas Eiropā ienāca XVII gadsimta otrajā pusē, un tolaik tam bija daudz pretinieku. Zinātnieki apgalvoja, ka kafija ir stipra inde un tādēļ jāaizliedz. Citi, gluži otrādi, sludināja, ka to dzert ir labi. Pēdējais uzskats veicināja tā saukto kafijas namu rašanos.
Kafijas pupiņas satur 1% kofeīna. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka tieši šī viela rada uzmundrinošo efektu, taču to veido arī citas sastāvdaļas.
Kafija organismu iespaido stimulējoši. Smadzeņu asinsvadi paplašinās, uzlabojas asinsrite, un tas savukārt veicina noguruma toksīnu izvadīšanu no smadzenēm. Pēc kafijas baudīšanas labāk var sataustīt pulsu, tas liecina par sirdsdarbības stimulāciju. Kafija uzlabo muskuļu darbību. Tiek veicināta arī zarnu trakta darbība, jo kafija iedarbojas kā viegls caurejas līdzeklis. Uzlabojas arī gremošana. Tātad veselam cilvēkam kafija ir noderīga, it īpaši pēc sātīgas maltītes.
Dažādā diennakts laikā kafija uz organismu iedarbojas atšķirīgi. Tā, piemēram, rīta kafija iespaido nieru darbību, palīdzot izvadīt sārņus, kas pa nakti uzkrājušies organismā. Pirms pusdienām tā vairāk iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri un stimulē gremošanu, pusdienas laikā ietekmē muskuļus un palīdz atbrīvoties no noguruma, vakarā veicina smadzeņu darbību un iztēli.
Mūsdienās var nopirkt kafiju bez kofeīna, un daudzi cilvēki dod priekšroku tieši tai. Tā kā ir zināms, ka kofeīns uzbudina, daudzi cenšas nedzert kafiju vakarā, bet citi, tieši otrādi, uzskata, ka tā netraucē gulēt. Un tiešām, ir pierādīts, ka šis dzēriens uz dažādiem cilvēkiem atstāj atšķirīgu iespaidu. Kofeīns nepastāv tīrā veidā (tas ietilpst citu vielu sastāvā), un savienojumā ar dažādām uzturvielām tā īpašības krasi mainās. Piemēram, ja kafijai pielej klāt pienu vai saldu krējumu, kofeīna iedarbība kļūst vājāka.
Līdztekus tiem, kas ik rītu nevar iztikt bez kafijas krūzes un tiem, kas to lieto šad un tad, ir arī krasi šā dzēriena noliedzēji.
Ieva, strādā LLU:
– Es kafiju vispār nedzeru, bet ne tāpēc, ka man tā negaršotu, vienkārši tā ir iegājies. Protams, ir reizes, kad kafija bijusi jāizdzer. Tā gadījies, piemēram, nopietnās pārrunās, kad diemžēl nevienam neienāk pat prātā pajautāt, vai es dzeršu kafiju. Tas vienkārši liekas pašsaprotami, un, sākoties sarunai, tā uzreiz tiek ielieta. Nu, kas man cits atliek, kā dzert, jo ir gadījumi, kad nevar pastāvēt uz savu un pieprasīt tēju. Mājās man nekad nav kafijas, un ir cilvēki, kas par to apvainojas, jo viņiem šķiet, ja jau uzaicina ciemos, tad jābūt arī kafijai. Pazīstu arī tādus, kas, neizdzerot krūzi rīta kafijas, nav gatavi darba dienai.
Sarmīte, strādā Rīgā:
– Kafiju dzeru katru dienu, bet, ja aizmirstu to nopirkt, varu arī šo dzērienu nelietot kaut vai mēnesi. Absolūti neesmu atkarīga no šā rituāla. Uzskatu, ka lielākoties kafija tiek dzerta tieši rituāla dēļ, it īpaši darbavietās. Parasti saka, ka labākās sarunas risinoties smēķētavā, tāpat arī kafijas baudīšana rosina darbabiedrus parunāties. Savā ziņā tas palīdz arī domāt strādājot, ja vien tas nav darbs, kurā tas traucē. Ja dara radošu darbu, kafijas dzeršana tiešām ļauj padomāt, formulēt domu.
Vēl viens iemesls, kāpēc es darbā dzeru kafiju, ir izvēle starp labu kafiju un nekvalitatīvu tēju. Pret tēju man ir augstas prasības – tai jābūt ļoti labai un aromātiskai –, un šo kritēriju noteikti neiztur tā sauktā papīra tēja, tā, kas ir maisiņos. Manuprāt, tādas tējas nudien garšo pēc papīra un ne vairāk.
—
«Nebrauc ar automašīnu, turot starp kājām karstu kafijas tasi.»
(H.Džeksons Brauns, jun.)
