«Ziņas» aicina lasītājus dalīties savos padomos, kā gudri un taupīgi izdzīvot. Pirmais «Taupīgas dzīvošanas ābeces» stāsts ir par Veltas kundzi – pensionāri, kura mitinās trīsistabu dzīvoklī un saņem 140 latu pensiju. Tiesa, 66 gadus vecā kundze dzīvo laukos.
Velta ir kluss lauku cilvēks, dzīvo daudzdzīvokļu mājā pagasta nomalē, vienmēr smaidīga un optimistiska. Visu mūžu kolhozā smagi strādājusi par teļu kopēju un slaucēju, bet šodien par to saņem, viņasprāt, «izsmiekla pensiju» – 140 latu mēnesī.Veltas tante domā, ka iespēju taupīgi dzīvot viņai sniedz labā veselība, kas ļauj laukos strādāt, kopt lopus un izdzīvot. «Paldies Dievam, veselība turas, un neatceros, kad būtu slimojusi. Visu dienu eju un kustos. Turu gotiņu, sivēnu un vistas. Tā ir mana ģimene un glābēji,» smej Velta. Izslaukto pienu viņa jau pāris gadu nenodod uzpircējiem, bet no tā gatavo krējumu, biezpienu, kuļ sviestu, sien sieru, ko lieto pati, sūta cienastu Jelgavas radiem un andelē kaimiņiem. Arī olām atrodas pircēji, un mēnesī pensionāre piepelna ap 30 latu. Lieli palīgi ir brālis un viņa dēli, kuri ar traktoru sagādā gotiņai barību, apar zemi, samaļ graudus lopiem.«Ēšanai ikdienā lietoju tikai pašu izaudzēto – kartupeļus, saknes, piena produktus, ledusskapī ir sava cūkgaļa, speķītis, saldajā – ogas, pagrabā zaptes un konservi. Reizi nedēļā uz ciematu brauc autoveikals, tur nopērku maizi, kafiju, sērkociņus, kādu našķi, pirmās nepieciešamības lietas. Retu reizi ar brāli aizbraucu līdz Jelgavai, bet man nepatīk pilsētas veikali – pārdevēji uzmācas ar savu palīdzību, man paliek kauns, un tad parasti mūku ārā,» smej Veltas tante.Taču svinībās un jubilejās, kad sabrauc radi un no ārzemēm meita ar mazbērniem, Veltas tantes svētku galds vai lūst no pārbagātības: «Tad gan patērējos, jo no manas mājas ciemiņi tukšiem vēderiem nekad neaizies. Pamanījos pat sakrāt naudiņu un dzīvoklī nomainīt logus, vasarā ievilku ūdensvadu, kas nebija lēts prieks. Sava kapeiciņa atliek arī mazbērniem un dāvanām. Dzīvoklī ir krāsns apkure, tāpēc vajadzīga malciņa, bet man patīk vēsums, tādēļ mitekli pamatīgāk sakurinu tikai tad, kad brauc viesi. Par dzīvi nesūdzos, man pietiek ar to, kas ir. Ja nebūtu lopu un labas veselības, tad gan nezinu, kā būtu,» nosaka pensionāre. Lūgums atsaukties Šodien izdzīvot jāprot. Kam tas izdodas un kurš atrod veidu, kā to veiksmīgi izdarīt, arī pašreizējos grūtajos laikos slikti neklājas. Var gausties, un visiem nekad nebūs labi, bet jācenšas, turklāt kādreiz spēj palīdzēt arī gudrs padoms. Ja jums ir ideja, kā taupīgi izdzīvot, pastāstiet mums, un mēs pavēstīsim lasītājiem. Mūsu tālrunis redakcijā 63027534 (Dace).
