Attapušies no 25. jūnijā pārdzīvotā ugunsgrēka, kurā tika zaudēti septiņi traktori, divi kombaini un cita vērtīga lauksaimniecības tehnika, zemnieku saimniecība «Terēņi», saglabājot darbu visiem astoņiem tās strādājošajiem, gatavojas labības pļaujai. Saimniece Lolita Duge skaidro, ka zaudētā tehnika tiks aizstāta ar nomātu. Savukārt apdrošinātāji spriež par ugunsgrēka mācību. Pret klientiem nav izvirzītas pretenzijas par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu. Tomēr vairākas notikuma nianses liek padomāt par to, kā rīkoties, lai tas neatkārtotos.
Par ugunsgrēka faktu ierosināto kriminālprocesu policija izbeigusi, jo apstiprinājies jau sākotnēji izteiktais pieņēmums, ka ugunsgrēka cēlonis nav ļaunprātība, bet gan īssavienojums elektroinstalācijā. Saskaņā ar ekspertu secināto tas izraisīja dzirksteles un liesmas, kas savukārt aizdedzināja angāra jumta siltinājumu.
Ņemot vērā šo secinājumu, apdrošināšanas akciju sabiedrība «Seesam» jau 1. jūlijā izmaksāja 120 tūkstošu latu apdrošināšanas prēmiju par ugunsgrēkā zaudēto tehniku. Akciju sabiedrība «Balta», kurā bija apdrošināta lielākā daļa «Terēņu» tehnikas, kā arī pats angārs, lēš, ka šis varētu būt uzņēmuma pieredzē lielākais atlīdzības gadījums zemniekiem un tā summa pārsniegt 400 000 latu. Zaudējumu izvērtēšanu «Balta» vēl nav pabeigusi.
«Seesam» pārstāvis Armands Šterns pašam uzņēmumam rekordātro atlīdzības izsniegšanu skaidro ar saimnieku pretimnākšanu apdrošinātājiem, kā arī to, ka viņu apdrošināto tehniku uguns iznīcināja pilnībā.
«Daļēja mantas iznīcināšanas izvērtēšana parasti aizņem ilgāku laiku,» skaidro A.Šterns. Viņš atzīst, ka tehnikas glābšanu ugunsgrēkā kavējusi nepieciešamība uzlauzt angāra durvis, jo tās bija atveramas vienīgi ar elektromotoru, kas pēc strāvas īssavienojuma nedarbojās. «Zaudējumi varēja būt mazāki, ja ugunsdzēsējiem būtu bijusi iespēja durvis mehāniski atvērt no ārpuses,» spriež A.Šterns. Pēc ugunsgrēka aculiecinieku teiktā, degošā angāra durvis tika izgāztas ar palīgā piesteigušos kaimiņu traktoru.
Apdrošinātāji konstatējuši, ka angārā bijusi nepilnīga ugunsgrēka signalizācija. Tā ieslēgusies jau pēc tam, kad dūmus pamanījuši paši «Terēņu» mājinieki.
«Tā nav pretenzija «Terēņiem», taču vispār angāros, kur glabā tehniku, nevajadzētu pārspīlēt ar elektroinstalāciju – dažādiem kabeļiem, elektroinstrumentiem,» uzsver A.Šterns.
Gan viņš, gan apdrošināšanas akciju sabiedrības «Balta» pārstāvis Aldis Eņģelis piebilst, ka ēku siltinājumā drošāk izmantot akmens vati, nevis poliuretānu un kokskaidu plātnes. Viņu domas dalās par tehnikas novietošanas risku. A.Eņģelis uzskata, ka zemniekiem vajadzētu apsvērt iespēju to glabāt dažādās vietās, tādējādi samazinot risku vienā negadījumā zaudēt visu. Savukārt A.Šterns uzskata, ka katram traktoram uzbūvēt atsevišķu novietni būtu utopija.
Apdrošinātāji aicina uzņēmējus apdomāt, vai neapdrošināt savu biznesu pilnībā. Par spīti piedzīvotajiem tehnikas zaudējumiem, «Terēņos» darbs nav apstājies. Taču pastāv iespēja apdrošināties arī pret risku, kas kompensē zaudējumus, ja saimnieciskā darbība uz laiku tiek pārtraukta. ◆
