Vairāki «Ziņu» lasītāji interesējas, kas ir tējas sēne un vai sēnes augšanas rezultātā iegūto šķidrumu var lietot cukura diabēta pacienti.
Vairāki «Ziņu» lasītāji interesējas, kas ir tējas sēne un vai sēnes augšanas rezultātā iegūto šķidrumu var lietot cukura diabēta pacienti.
Trīslitru stikla burka ar tajā peldošu «medūzu» pirms gadiem divdesmit bija sastopama daudzās mājās. Pēdējā laikā interese par šo savdabīgo mikroorganismu koloniju ir atkal palielinājusies.
Tējas sēnes milzīgajā kolonijā draudzīgi «sadzīvo» rauga sēnītes un etiķa baktērijas. Sēnes augšējā virsma ir gluda un blīva, bet no apakšējās nokarājas daudzi diegiem līdzīgi izaugumi. Šī ir sēnes daļa, kurā cukura un melnās tējas šķīdums pārvēršas skābenā un cilvēka veselību labvēlīgi ietekmējošā dzērienā. Tā sastāvā ir etiķskābe, pienskābe, ābolskābe, dažādi fermenti, vitamīni C un PP, arī citas vielas. Šķīdumam piemīt antibakteriāla iedarbība.
Tautas medicīnā ar nedaudz sasildītu tējas sēnes šķīdumu skalo sāpošu kaklu, to izmanto kuņģa un zarnu, aknu, urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Vecāka gadagājuma cilvēkiem iesaka tējas sēnes dzērienu lietot arteriālā asinsspiediena pazemināšanai.
Tā kā tējas sēnes barošanai tiek izmantots cukurs (apmēram 100 – 120 g uz litru ūdens), cukura diabēta pacieti iegūto dzērienu varētu lietot tikai tādā gadījumā, ja būtu noteikts ogļhidrātu daudzums šķidrumā. Taču mājas apstākļos to izdarīt nav iespējams.
Tējas sēnes augšanai optimāla ir 25 grādu temperatūra. Ja temperatūra ir zemāka par 17 grādiem, sēnes attīstība kavējas un tā nīkuļo. Sēni parasti peldina trīs litru stikla burkā, kuras kaklu nosedz ar marli. Nedrīkst izmantot vāciņu! Sēni nedrīkst barot vienkārši burkā ieberot cukuru, tas noteikti vispirms ir jāizšķīdina siltā ūdenī.
