Nedēļa sākās ar nelielu satraukumu, jo sapratu, cik ātri skrien laiks, bet jau brīvdienās notiks Zemgaļu svētki.
Nedēļa sākās ar nelielu satraukumu, jo sapratu, cik ātri skrien laiks, bet jau brīvdienās notiks Zemgaļu svētki. Tikos ar pasākuma organizēšanas darba grupu. Izrunājām dažādus tehniskus jautājumus.
Mans telefons ir karsts jau no pirmdienas, jo nepārtraukti zvana tūristi, žurnālisti un uz svētkiem gaidāmie viesi. Jāuzklausa arī interesanti jautājumi – kāds cilvēks plānojis piedalīties Zemgaļu svētku tirdziņā, tādēļ vaicāja, vai drīkstēs pārdot sunīti par 550 latiem.
Nācās pamatīgi nervozēt aizrobežu svētku dalībnieku dēļ. Citus gadus pie mums viesojās seno cīņu klubi no Baltijas kaimiņiem, bet šogad pieteicās arī no Krievijas un Baltkrievijas. Prieku par tik lielu interesi aizēnoja no baltkrieviem saņemtā ziņa, ka radušās problēmas ar vīzām. Vēstniecība izrādīja lielu pretimnākšanu, un to visu paguvām izdarīt dienas laikā. Radās varoņdarba izjūta, jo tik ātri sakārtot vīzu jautājumus nav iespējams.
Parasti pirms vērienīgiem pasākumiem mani pārņem satraukums. Tajā pašā laikā gūstu arī milzīgu pozitīvo lādiņu. Sevišķi patīkami redzēt smaidus viesu sejās un just gandarījumu par labi paveiktu darbu.
Zināms pārsteigums – šogad Zemgaļu svētkiem pievērsta nebijusi uzmanība. Lai gan šajās dienās lieli pasākumi paredzēti Siguldā, tomēr arī Tērvete ir ļoti skaista un lepojas ar savu unikālo vēsturisko elpu. Kad pirms divdesmit gadiem pirmo reizi nostājos pie pilskalna – mani pārņēma izjūta, ka esmu te dzīvojusi jau pirms simtiem gadu. Nekur citur tādu apjausmu neesmu sastapusi.
Laiks solās būt karsts. Labāk lai cepina saule, nekā mērcē lietus – nebūtu patīkami, ja samirktu senapmetnes amatnieku un karavīru vēsturiskie vilnas tērpi.
Tērvetes Dabas parks iekļauts šā gada Baltijas tūrisma maratona kartē, tādēļ trešdien tikos ar visu trīs valstu žurnālistiem. Viesiem bija ekskluzīva iespēja pirmo reizi doties izbraukumā ar pasaku vilcieniņu. Paspēju pārģērbties par raganiņu un ekskursijas laikā mežā pārsteigt žurnālistus.
Vakar steidzu paveikt beidzamos ar svētkiem saistītos darbus – vajadzēja nopirkt pēc iespējas lielākas cūku ciskas, ko cept uz uguns, un arī suķu galvas sutināšanai. Izrotājām estrādi, izplānojām, kā izvietot galdus un solus.
Šajā un nākamajā nedēļā atpūsties nesanāks. Tomēr neskumstu, jo uzskatu, ka tas nepieciešams tiem cilvēkiem, kurus pārņēmis īgnums. Darbs man sagādā prieku, tādēļ brīvdienu nevajag! Augusta beigās gan gaidāms atelpas brīdis. To izmantosim kopā ar ģimeni. Mūsu septiņgadīgajam puisim šogad pirmā skolas diena, tādēļ pirms tam sagādāsim viņam svētkus un kaut kur aizbrauksim. Noteikti iegriezīsimies arī pie vecmammas Alūksnē.
