“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Par “Facebook” sensāciju kļuvis video, kurā ar “Covid-19” testu tiek pārbaudīts alus. Ierakstā apgalvots, ka tests uzrāda pozitīvu rezultātu, taču tā nav taisnība. Pozitīva ātrā testa rezultāta gadījumā iekrāsotos divas līnijas – C līnija, kas apstiprina, ka rezultāts ir derīgs un ticams, un T līnija, kas norāda, ka paraugs ir “Covid-19” pozitīvs. Video redzams, ka iekrāsojusies tikai viena līnija.
Video ir vācu valodā, un to jau iepriekš pārbaudījuši faktu pārbaudītāji no ziņu aģentūras AFP. Tagad to pārpublicējis arī kāds lietotājs Latvijā. Sešu dienu laikā ar video dalījās 15 tūkstoši cilvēku Latvijā un Ukrainā, liecina faktu pārbaudītājiem sniegtie “Facebook” dati. Ieraksta autors video komentē:
“Alus arī ir ar Covidu slims.”
Taču tā nav taisnība. Video redzams, ka tiek lietots kompānijas “Abbott” ātrais “Covid-19” tests. Internetā ir brīvi pieejama “Abbott” ātrā testa lietošanas instrukcija un citi skaidrojoši materiāli. Tā norāda – uz testa ir divi burti – C un T. Ja testa paraugs ir pareizi sagatavots un tā rezultāts ir derīgs un ticams, iekrāsojas kontroles līnija pie burta C. Ja tests ir pozitīvs, iekrāsojas arī līnija pie burta T. Taču video redzams, ka testā nav iekrāsojusies kontroles līnija, kas liecina, ka paša testa rezultāts jau norāda – tas nav derīgs.
Kāpēc iekrāsojās līnija, kas norāda, vai rezultāts ir pozitīvs?
Ātrais vīrusa SARS-CoV-2 tests nosaka, vai organismā ir klātesošs noteikts vīrusa proteīns, kas izraisa imūnsistēmas atbildi – antigēns. Testa komplektam ir pievienota caurulīte, kurā jāiepilda bufera šķīdums, kas arī atrodams iepakojumā. Pēc tam, atliecot pacienta galvu, apmēram divu centimetru dziļumā nāsī jāievada kociņš, norādīts instrukcijā. Kociņš mazliet jārotē, tad jāizņem no deguna. Tas pēc tam jāievieto caurulītē, kur jau ir bufera šķīdums. Pēc apmaisīšanas šķidrums jāielej norādītajā vietā uz testa.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs stāsta, ka alus testa rezultāta atslēga ir tieši bufera šķīduma nelietošana. “Bufera šķīdums nodrošina pareizu vidi, kurā tests var darboties, un viss notiks tā, kā to ražotājs iecerējis, notestējis un apstiprinājis,” viņš skaidro. Proti, bufera šķīdums vajadzīgs, lai nodrošinātu pareizu vides skābumu jeb pH līmeni. Ja to nelieto, “brīnumus” var uzrādīt dažādi šķīdumi, ko ielej testā, saka eksperts.
Zrelovs norāda, ka ātrie testi nav simtprocentīgi precīzi, tomēr “šeit nav tas gadījums, kad tests nostrādāja tādēļ, ka ir viltus pozitīvs, bet gan tādēļ, ka vienkārši netika lietots pareizi”. Viņš arī atgādina, ka šādi mēģinājumi maldināt cilvēkus par testu precizitāti nav pirmo reizi. Iepriekš gan Latvijā, gan citviet “Facebook” izplatīti stāsti, kur šāda paša iemesla dēļ pozitīvs testa rezultāts uzrādījies arī ar citiem dzērieniem, piemēram, “Coca-Cola”. Pēc tam testa ražotājs publicēja atbildes video, kur parādīja, ka, lietojot testu pareizi, proti, ar bufera šķīdumu, tas uzrāda tādu rezultātu, kā varētu sagaidīt – iekrāsojas C kontroles līnija, kas liecina, ka tests veikts korekti, bet ne T līnija, kas nozīmē, ka paraugā nav atrasts vīruss.
