Jūnijā, kad pēdējo reizi tikos ar LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesoru, lielāko autoritāti Latvijas hidroloģijā Ansi Zīvertu, viņš runāja par jaunajiem zinātniekiem.
Jūnijā, kad pēdējo reizi tikos ar LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesoru, lielāko autoritāti Latvijas hidroloģijā Ansi Zīvertu, viņš runāja par jaunajiem zinātniekiem. Profesors priecājās, ka jaunākais kolēģis, asistents Ainis Lagzdiņš, rosīgi iesaistījies starptautiskā Baltijas jūras baseina izpētes programmā, bet tad mazliet skumji, tikko manāmi pasmaidīja. Proti, viņš atcerējās savu perspektīvo doktoranti Inesi Huttunenu (agrāk Jauju). Ar rosīgu iniciatīvu starptautiskajā sadarbībā viņa tikusi prom no dzimtenes. Tobrīd, runājot ar profesoru, nevarēja ienākt prātā, ka pēc pāris nedēļām satikšu Somijas Vides institūta zinātnieci, atzītu speciālisti hidroloģisko procesu modelēšanā I.Huttunenu, kas bija ieradusies dzimtenē uz profesora A.Zīverta bērēm.
Par jauno zinātnieci I.Jauju, tagad Huttunenu, pirmo reizi dzirdēju deviņdesmito gadu vidū. Kopā ar profesoru A.Zīvertu viņa izstrādāja Daugavas maksimāli iespējamo plūdu modeli. Tolaik, pārvērtējot padomju laikos izveidotās mūsu likteņupes spēkstaciju kaskādes drošību, norvēģu eksperti bija noteikuši, ka maksimāli iespējamos plūdos caur Daugavas šķērsgriezumu vienā sekundē varētu iziet 20 tūkstoši kubikmetru ūdens – tas ir divas reizes vairāk, nekā bija paredzēts padomju standartos. Ja šis norvēģu zinātnieku atzinumus akli tiktu pieņemts par pareizu, nāktos pārbūvēt Daugavas spēkstaciju pārgāznes un dažnedažādus hidrotehniskos objektus. To lielo naudu maksātu mūsu pašu tauta – vai ar elektrības cenu celšanos, vai ar valsts parādu procentiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis profesors Zīverts bija autoritāte, kas tādā brīdī varēja pateikt, ka Daugavu nevajadzētu pielīdzināt Glomnas upei – pie mums nav sniegoto Norvēģijas kalnu. Turklāt, turpinoties globālajai sasilšanai, lielo pavasara palu risks samazinās. Kopā ar I.Jauju izstrādādams savu Daugavas maksimālo plūdu modeli, profesors oponentiem spēja pierādīt krietni mazāku (15 tūkstoši kubikmetru sekundē) tās iespējamo caurplūdumu. Arī tas nozīmē, ka Pļaviņu HES aizsprostam nākas būvēt jaunu pārgāzni. Tomēr tas nav norvēģu, kas nebija īsti izpētījuši vietējos apstākļus, “izšautais” 20 tūkstošu kubikmetru sekundē variants.
Slauca govis Amerikā
Izstrādājot Daugavas plūdu modeli, jaunajai zinātniecei I.Jaujai tapa promocijas darbs jeb disertācija. Viņa gan saka: “Es šo promocijas darbu nevaru nosaukt par savu. Mēs to ar profesoru veicām kopā. Jāpiebilst, ka vienās studentu brīvdienās Amerikā, slaucot fermā govis, biju iemācījusies angļu valodu, un profesors mani bīdīja uz konferencēm, lai ar šo kopdarbu uzstājos un Latvijas hidrologu atziņas ieiet starptautiskā apritē. Profesors lasīja gan vāciski, gan krieviski, gan arī angliski, tomēr angļu valodā viņš publiski neuzstājās.”
Inese ļoti paškritiski vērtēja savas zinātnieces spējas. “Kam man tas doktora grāds?! Kam man tā divsimt lapaspušu disertācija, kuru tāpat neviens nelasīs?!” viņa ne vienreiz vien teikusi profesoram, bet viņš atbildējis: “Disertācija ir vajadzīga tavam treniņam, lai tu mācītos izteikt savu domu.” Tagad Inese šo profesora atziņu vērtē kā pilnīgi pareizu. Somijā viņa ik pa laikam gatavo publikācijas (zinātnē tur dominē angļu valoda), un tas grūtības nesagādā. Taču pirms astoņiem gadiem Inese doktorantūru pabeidza, kā pati saka, “tikai aiz cieņas pret profesoru”.
Par aitu maksāja vairāk nekā par bērnu
“Ģimenes dzīvē sanāca tā, ka biju palikusi viena ar mazu meitiņu. Ar docentes smieklīgo algu uzturēt sevi un bērnu, samaksāt dzīvokļa īri bija neiespējami. Strādāju otrā darbā. No vienas puses, es sapratu, ka man patīk pētnieku vide, ka spēju runāt ar studentiem (man bija jālasa hidroloģija ainavu arhitektiem). No otras – bija doma, ka jāatmet astoņos gados gūtā zinātņu doktora izglītība un jāpāriet uz kādu ienesīgu darbības jomu. Galu galā izvēlējos citu ceļu – paliku zinātnē, bet devos uz Rietumiem. No LLU man pazīstamām doktorantēm togad no Latvijas aizbrauca četras. Divas uz ASV, viena – uz Angliju un es – uz Somiju. Pētnieces vietu Somijas Vides institūtā man sarunāja Markuss Huttunens, programmētājs tajā pašā institūtā,” stāsta Inese. Drīz vien no Markusa viņa sajuta ko vairāk nekā vēlēšanos palīdzēt grūtā brīdī. Tagad Inese ir trīs meitiņu māte un viņas uzvārds ir Huttunena.
“Bez dzimtenes dzīvot nav viegli. Ja es būtu zinājusi, cik tas ir grūti, iespējams, nekad nebūtu aizbraukusi. Somi nelabprāt pieņem ārzemniekus. Viņi ir noslēgti, intraverti, maz runā savā starpā un kur nu vēl ar ārzemniekiem!” secina Inese.
Grūti bija atrast sociālos kontaktus un integrēties sabiedrībā. Tomēr darba līgums kaut uz vienu gadu visu nolika savā vietā. Algas zinātniekiem, salīdzinot ar privāto sektoru, arī Somijā nav lielas. Taču strādāt zinātnē skaitās prestiži, uz zinātnieku skatās ar zināmu cieņu. Bērnu dzimst daudz vairāk nekā Latvijā un vairāk nekā vidēji ES. Māmiņu alga – 65 procenti līdz dekrētam pelnītās algas.
Inese, kopā ar Markusu izveidojot ģimeni, tūlīt sapratusi, ka Somijā viņai varētu būt trīs vai pat četri bērni. Turklāt, ja māte drīz vien grib strādāt, valsts garantē arī bērnudārzu. Līdz tam Latvijā viņa par vecāko meitu Agnesi saņēma pabalstu 4,25 latus mēnesī. Zemniekiem par šķirnes aitas turēšanu subsīdijās maksāja piecus latus…
Ai, dzimtene…
“Latvija ir mana dzimtene. Nepaiet ne trīs mēneši, kad atkal gribas atbraukt, patīk ainava, patīk dzirdēt latviešu valodu. Man ir palicis rūgtums pret Latvijas valsti, pret birokrātiju, kas šeit valda,” saka Somijas zinātniece. Šis vērtējums attiecas arī uz profesora A.Zīverta zinātnisko mantojumu.
“Profesora Zīverta darbi bija pasaules līmenī. To es varu novērtēt, jo redzu, ar kādiem modeļiem hidrologi strādā Rietumos. Manuprāt, profesora modelis gruntsūdens līmeņa modelēšanā ir pat labāks par rietumos izplatīto zviedru variantu. Pirms aizbraukšanas uz Somiju biju klāt apspriedē, kad profesors Zīverts par velti, neprasot samaksu, piedāvāja savu modeli toreizējai Hidrometeoroloģiskā dienesta vadībai. Visi atzinīgi klanīja galvas, taču lietas palika pa vecam. Esmu dzirdējusi pretargumentus, ka Latvijā to plūdu nemaz tik daudz nav, ka tos var prognozēt arī ar vecajām metodēm, kādas savulaik vēl izstrādāja Arvīds Pastors. Bet jāiet līdzi pasaulei. Kas attiecas uz klimata izmaiņām, par kurām visi tik gudri spriežam, – tā bez matemātiskiem modeļiem ir tukša runāšana,” saka I.Huttunena. Pēc viņas domām, hidroloģisko modeļu ieviešana Latvijā nebūtu īpaši dārga. Vajadzīgi vien divi finansēti zinātnieki – hidrologs, kas prot darboties ar matemātiskajiem modeļiem, un programmētājs, kas nodrošina datu plūsmu.
Somi ikdienā skatās, kāds līmenis ir ezerā pie viņa vasaras mājiņas. Beidzamais, ko spēj aprēķināt Vides institūts, ir arī ūdens temperatūra. Visa šī informācija internetā pieejama par brīvu. Vari vēl atrakstīt pretī savu komentāru: “Oi, šodien jūs aprēķinājāt nepareizi. Patiesībā ir tā…”
Kas attiecas uz somu dīvainībām, Inese ir izbrīnīta par īpašo bērnu statusu. Piemēram, Huttunenu paziņām gadījies, ka kaimiņi nosūdz mūsu saprašanā pilnīgi normālus vecākus, kas bērnam kaut ko skaļāk aizrādījuši vai pat viņu iepēruši. Bez tiesas un advokātiem trīs sociālā dienesta darbinieki var nospriest, ka šādi cietušajam būs labāk varbūt pat četrus mēnešus pavadīt nevis mājās, bet gan speciālā krīzes centrā. Kad apstākļi noskaidrojušies, tad sekojusi vien atvainošanās. Līdzīgs spriedums bijis mīlošai mātei, kuras mājās, pēc speciālistu atzinuma, neesot valdījusi vajadzīgā kārtība.
No otras puses, Somijā visapkārt ir miers, šķiet, neviens nekrāpj valsti, nevienam nav jāstrādā divos darbos, dzīves līmenis augsts.
***
Inese Huttunena
• Dzimusi 1970. gadā Rīgā.
• Mācījusies Rīgas 58. vidusskolā, kur pastiprināti apguvusi matemātiku pie skolotāja Valda Ziobrovska.
• 1988. gadā, ejot tēva, hidromelioratora Elmāra Jēkabsona pēdās, iestājusies LLU Hidromeliorācijas fakultātē.
• 1993. – 1995. gadam studējusi Lauku inženieru fakultātes maģistrantūrā.
• 1999. gada vasarā Jelgavā aizstāvējusi promocijas darbu “Sniega kušanas ūdeņu veidoto iespējami maksimālo plūdu aprēķina metodika”, un viņai piešķirts doktora grāds. Drīz pēc tam par to pašu pētījumu saņemta prēmiju 250 latu apmērā – Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības “Grindeks” gada balva, ko piešķir labākajiem jaunajiem zinātniekiem.
• 2000. gadā docente LLU lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedrā.
• Kopš 2000. gada hidroloģisko procesu pētniece Somijas Vides institūtā.
• Precējusies ar somu programmētāju Markusu Huttonenu.
• Ģimenē trīs meitas: Agnese – 11 gadu, Elīna Madara – 5 gadi un Amanda – 3 gadi. Dzīvo netālu no Helsinkiem.
