Dzejnieku kluba “Pieskāriens” dalībnieki jūlija izskaņā pēc ilgāka pārtraukuma atkal varēja satikties. Tiesa gan, iepriekš pandēmijas ierobežojumu dēļ dzejnieki tāpat turpināja tikties, bet tas notika “Zoom” platformā, kur tika lasīta un vērtēta dzeja.
Autori sanākšanas reizē dalījās iespaidos par burvīgo Pēterdienas pasākumu Kurmenē, kā arī priecēja ar savu dzeju. Šajā laikā dzejas darbi tapuši gan par dabu, gan mīlestību un attiecībām, aktuāla tēma, kas šobrīd parādās, ir arī Covid.
Pašlaik norit arī aktīvs ikgadējā dzejas krājuma “Zemgales vācelīte” veidošanas un izdošanas darbs, jaunā krājuma atvēršanas svētki plānoti septembra vidū.
… acumirkļu sastapšanās
Liegas, mirklīgas saskarsmes, acu sastapšanās.
Saprašanās un atvadas.
Dzirkstoši smejoši čalu zibsņi.
Bija un izbija.
Mirkļu dzīve
Citā laikā un vietā dvēseļu garāmslīdošā pieskārienā.
Tik saudzīgā un liegā, un maigā.
Dzīves piepildītā, dāsnā, kūsājošas veldzes pilnā priekā
Uz pasaules malas.
Elita Viškere-Šmarova
Simbols
Es izgāju agrā rītā,
Uz zara sēdēja meža balodis.
Diena būs saules apvīta,
To man atsūtījis kāds labvēlis.
Pēkšņi balodim iztrūka spalva,
Lēnām tā virpuļoja lejup,
Paejot tieši zem zara,
Es pastiepu roku augšup.
Tā iegūlās manā delnā
Kā meitenes maigais plecs,
Es sapratu, nebūs dienu vairs melnu
Un pats vēl nebūšu vecs.
Šis žests ar paceltu roku
Man likās kā zīmīgs simbols,
Es svētīju dzīves loku,
Kam uzspiests ir Laimes zīmols.
Ar spalvu šo rokā
Es devos pa loku,
Mana vēlme ir dzīvot…
Simt gadus uz priekšu!
Modris Andžāns
(veltīts Evijai)
* * *
dīvaini vārdi man šodien raisās
tuvumā un tālumā
spēku izsīkumā
ceļotājs steidz
te kamolā ietinies kaķēns
raugās apkārt
tuvumā un tālumā
re – tīģerēns mazs
dīvaini vārdi man šodien raisās
apklust vārdi, sairst domas
domās tā kā sapnī
saulesgraudi krīt
te kamolā ietinies zirneklīts mazs
raugās apkārt
būvē savu pasauli
brīnumus vij
dīvaini vārdi man šodien raisās
tuvumā – saredzēt tevi
tālumā – ilgoties spēt
un brīnumus prast piepildīt
Jānis Zariņš
Vasara
Ir saules pielijusi zeme,
Jau dārzos ķiršu zari līkst,
Te mana dvēsele no laimes,
No lielas laimes viegli tvīkst.
Ir vasarai tāds maģisks klusums,
Un slinkums tāds kā bula laiks.
Bet dārzos lilijas ver zvanus,
Un gaisā siena vālu smārds.
Es speru soļus rasā viegli,
Lai smilgai valgmi nenotraukt,
Lai jāņtārpiņa zilgo gaismu
Līdz rudens naktīm saglabāt.
Ak, vasara, ai zaļā zeme!
Virs tevis zilais debess jums.
Nav prieka lielāka un laimes
Kā tavas elpas virmojums.
Rasma Urtāne
