Kalnciema domes priekšsēdētāja tiek apsūdzēta nelikumīgā koku izciršanā.
Kalnciema domes priekšsēdētāja tiek apsūdzēta nelikumīgā koku izciršanā
Jelgavas tiesa otrdien sāka skatīt lietu, kurā par patvaļīgu koku ciršanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu tiek vainota Kalnciema domes priekšsēdētāja Aija Tračuma. Amatpersona savu vainu noliedz un nepiekrīt nevienam apsūdzībā minētajam vārdam.
Riņķa dancis ap apmēram 20 hektāriem Kalnciema pašvaldības zemes, uz kuras pēdējos 40 gados izaudzis mežs, sākās 2003. gada nogalē. Tolaik Jelgavas mežniecības mežsargs konstatēja, ka 6,6 hektāru platībā bez atbilstošas atļaujas nocirsts 2501 koks – priedes un bērzi –, un par to informēja savu vadību. Par notikušo tika sastādīts akts, ar to iepazīstināta arī domes priekšsēdētāja, taču pēc pusgada turpat blakus līdz ar zemi nolīdzināti vēl 14,4 hektāri meža. Un arī tas norisinājās uz pašvaldībai piederošas zemes.
Zaudējumi – gandrīz 50 000 latu
Aprēķinot patvaļīgās koku izciršanas radītos zaudējumus, mežniecības pārstāvji secināja – šāda rīcība valstij nodarījusi 47 795,72 latu skādi, tādēļ vērsās policijā, lai panāktu tās atlīdzināšanu.
Tiesas materiāli liecina, ka 2003. gadā Kalnciema dome noslēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību “Bangas” par apauguma novākšanu pašvaldībai piederošā teritorijā. Mežsaimniecības speciālisti gan šādu terminu nelieto un apmēram 23 tūkstošu koku izciršanu sauc par nelikumīgu.
“Rēķinot diezgan rupji, jāteic, ka, realizējot izcirstos kokus, iegūta vismaz 20 tūkstošu latu peļņa, nerunājot par videi nodarīto kaitējumu,” sniedzot liecību, apgalvo toreizējais mežzinis Raimonds Sīpols.
Viedokļi atšķiras
Apsūdzētās pašvaldības vadītājas advokāte Brigita Miķelsone, uzdodot jautājumus lieciniekiem, ne reizi vien uzsvēra, ka minētās zemes platības nav meži, jo tām kā mērķis definēta derīgo izrakteņu – kūdras un māla – ieguve. “Aija Tračuma nedzīvo visu dienu mežā, lai varētu pateikt, vai koki ir mežs vai ne. Viņai tas nav jāzīlē zvaigznēs. Dokumentāli apstiprināts, ka šai zemei ir cits izmantošanas mērķis, tādēļ viņa pat nezināja, ka jārīkojas citādi,” klientes viedokli pauda advokāte. Ja minētā platība nebūtu mežs, atšķirtos arī zaudējumu aprēķināšanas kārtība.
Kā tiesā atzina Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns, galvenais, pēc kā vadās mežsargi, konstatējot nelikumīgu koku izciršanu, ir Meža likums. Tas par mežu uzskata ekosistēmu visās tā attīstības stadijās, kurā dominē vismaz septiņus metrus augsti koki, un pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procentu mežaudzes aizņemtās platības. Savukārt meža zeme ir tā, uz kuras tas atrodas. “Daudzviet Latvijā mežiem vēl nav veikta inventarizācija, tādēļ tie nav iekļauti mežu reģistrā. Taču tas nenozīmē, ka tos var izcirst. Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības,” uzsver jurists.
Lietu izskatīs visu šo nedēļu, un pagaidām nav zināms, kad tajā varētu tikt nolasīts spriedums. Jāpiebilst, ka lietas skatīšanu uzņēmies pats Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins, kas tiesas zālē redzams labi ja pāris reižu mēnesī.
