Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, kopā 35 vakcinācijas punktos (ģimenes ārstu prakses ieskaitot) Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā norit vakcinēšana pret Covid-19. Diemžēl šis darbs notiek lēnāk, nekā bija plānots. Sagaidāms, ka divu nedēļu laikā Latvijā tiks piegādāts lielāks daudzums vakcīnu, kas savukārt nozīmē to, ka būs jāiegulda liels darbs, lai vakcīnas nonāktu pie pacientiem.
ZVC atvēlēta zāle
Zemgales veselības centrā (ZVC) Zemgales prospektā, agrākajā dzelzceļnieku slimnīcā, kopš marta sākuma ir vakcinēti 175 cilvēki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārīte Sproģe teic: “Esam gatavi strādāt un piedalīties vakcinācijas procesā, bet reizēm vēlētos vairāk skaidrības, lai nerodas situācijas, ka ir vakcinējamo saraksts un nav vakcīnu vai otrādi.” Vakcinācijas organizēšanai ZVC 3. stāva zālē ir iekārtots speciāls vakcinācijas kabinets. Potēšana notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un pēc pieraksta, lai samazinātu personu savstarpējo kontaktu iespēju. Pirms vakcinācijas ārsts vai ārsta palīgs sniedz konsultāciju, lai noskaidrotu cilvēka veselības stāvokli, kā arī relatīvās kontrindikācijas vakcinācijai. Pēc potes saņemšanas aptuveni 15 minūtes pacients uzgaida, lai varētu pārliecināties, ka nav tūlītējas smagas blakusparādības (anafilakse vai tai līdzīgas reakcijas), kurām būtu nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.
Pieteikšanās iespējama internetā
ZVC pārstāve Indra Klova paskaidro, ka jebkuram, kurš vēlas saņemt vakcīnu ZVC, ir jāreģistrējas interneta vietnē manavakcina.lv, kur kā vēlamā vieta jānorāda ZVC. Savukārt ZVC no turienes saņem vakcinējamo personu sarakstu, un reģistratūras darbinieki sazinās ar katru personīgi, lai vienotos par potēšanas laiku.
I.Klova atzīst, ka darba organizācija pamazām uzlabojas, līdz šim problēmas radījusi neziņa un nenoteiktība, kas sarežģī darba plānošanu, – neziņa, vai un kad tiks saņemts vakcinējamo personu saraksts, kā arī kad, cik un kādas vakcīnas tiks piegādātas.
Nereti vakcinējamo sarakstā, ko saņem ZVC, daļa cilvēku jau ir potējušies citur, tādējādi saraksts vairs neatbilst patiesajam. Reģistratūras darbiniekiem ir jāpavada daudz vairāk laika, noskaidrojot, cik ir patieso vakcinējamo. Tādējādi reģistratūras darbiniekiem ir nesamērīgi liela slodze, ko sekmē pastāvīgā neziņa un nepastāvība. Minēto faktoru ietekmē vakcināciju var plānot tikai dažu dienu periodā, kas arī, iespējams, var mainīties.
ZVC vadība atzīst, ka vakcinēšanas jauda šajā ārstniecības iestādē varētu būt ap 160 iedzīvotāju nedēļā, bet esošajos apstākļos tas nav iespējams.
ZVC pārstāve I.Klova atzīmē, ka vakcinēto atsauksmes par poti ir ļoti pozitīvas. “Esam saņēmuši pateicību gan par personālu, gan organizāciju, gan reģistratūras darbu. Ar prieku varam teikt, ka uz vakcināciju ierodas gandrīz visi tajā dienā pierakstītie un visi potēties gribētāji ir sirsnīgi un atsaucīgi,” teic I.Klova.
Pret gripu gāja raitāk
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs par viņa vadītā doktorāta iesaistīšanos vakcinācijas procesā teic, ka šis ir gan valstī, gan pasaules mērogā tik nozīmīgs slimību profilakses pasākums, ka iesaistīšanās tajā bija pašsaprotama. A.Dzalbs atzīst, ka viņa vadītā ģimenes ārsta prakse ir jaudīga. “Mums ir divas aktīvas, žiperīgas ārsta palīdzes Andra Vaska un Vīta Vēze, reģistratore Diāna Vaska, kā arī rezidente, topošā ģimenes ārste Zane Kreicberga. Līdz šim savā praksē, kurā reģistrēti 2200 pacientu, esam veikuši ap 300 pirmreizējo vakcinēšanu pret Covid-19,” teic A.Dzalbs. Ironiski pasmaidot, ārsts piebilst, ka kopā ar kolēģiem šajā darbā ir pārmocījies neaptverami. “Ne jau iedurt poti ir grūti, bet sarežģīta ir vakcinēšanas organizēšana. Piemēram, Vakcinācijas birojam pasūtām 100 vakcīnu devu, bet saņemam 20. Vēlamies pasūtīt vienu vakcīnu, bet piedāvā mums citu,” stāsta A.Dzalbs.
Parasti pāris mēnešos pirms gripas sezonas šajā ģimenes praksē tiek potēti ap 800 pacientu, bet ar vakcinēšanu pret Covid-19 ir krietni citādāk. Turklāt ievērojami stingrāk jāievēro epidemioloģiskās drošības normas. “Caur ģimenes ārstu nevalstiskajām organizācijām esam centušies uzrunāt politikas veidotājus, lai vakcinācijas procesā maksimāli tiek vienkāršots birokrātiskais slogs. Piemēram, ar šo nedēļu vakcinēšanai tika vērta vaļā jauna prioritārā grupa – skolotāji. Taču ģimenes ārstiem īstas skaidrības nav – kas skolotājus aicinās nākt vakcinēties, no kurienes dati par skolotājiem ģimenes ārstiem pienāks? Tad vēl tiek šķiroti pirmsskolas un skolas pedagogi,” nopūšas A.Dzalbs. Raksturojot pašreizējo situāciju, ārsts paskaidro: “Šobrīd mēs vakcinēšanai nevienu nevervējam, jo pagaidām Latvijā vakcīnu skaits ir ļoti ierobežots, un tā tas solās būt līdz maijam.” Tagad uz doktorātu Staļģenē vakcinēties nāk tikai tie, kuri ir attiecīgā vecumā un atbilstošā prioritārā grupā, kā arī, protams, paši to vēlas. “Mēs vakcinējam vidēji divdesmit cilvēku dienā. Nepārkārtojot doktorāta ikdienas darbu, būtu iespējas vakcinēt apmēram divas reizes vairāk,” secina A.Dzalbs.
manavakcina.lv laukos daudz nepalīdz
A.Dzalba ģimenes ārsta praksē, personiski uzrunājot, tika aicināti vakcinēties tikai pacienti vecuma grupā 70+ (daļa arī pieteicās paši). “Taču cilvēkiem tāda aicināšana un sazināšanās nav jāgaida. Vakcinācijas organizēšanas procesā tā nav arī paredzēta. Pašiem ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāpotējas. Dažkārt cilvēki vecumā ap 85–90 gadiem domā, ka vakcīna būs smags pārbaudījums organismam un ka tā nav domāta viņiem. Patiesībā ir otrādi – vakcīna ir domāta tieši viņiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā ir aprēķināts: ja vakcinēsim vecos cilvēkus, mēs mirstību no Covid-19 samazināsim par 90 procentiem,” uzsver A.Dzalbs. Viņš piezīmē, ka pacientus ar hroniskajām slimībām, kādu viņa praksē ir apmēram tūkstotis, doktorāta darbinieki nav spējīgi sazvanīt. “Pašiem ir jāinteresējas. Jāpiesakās elektroniski manavakcina.lv, no kuras mūsu prakse gan ir saņēmusi tikai 17 norādes par pacientiem, vai arī jāvēršas pie ģimenes ārsta,” pamāca A.Dzalbs.
Ārsts aicina cilvēkus rēķināties ar blaknēm, kas parādās pēc vakcinācijas. “Nākamajā dienā pēc potes nevajadzētu lielus darbus plānot. Turklāt, jo pacients jaunāks, jo blaknes ir izteiktākas,” norāda A.Dzalbs. Viņa ģimenes ārsta praksē blakņu dēļ līdz slimnīcai gan neviens nav nonācis, bet darba nespējas lapas līdz pat trim dienām vienam diviem ir nācies izrakstīt. Lielajam vairumam pēc 12 stundām vai vismaz diennakts sajūta ir labāka.
“Pēc vakcinēšanās ir laba psiholoģiskā sajūta. Tāda arī ir ģimenes ārstiem. Skaidrs, ka savā darbā mēs no kontakta ar Covid-19 inficētiem cilvēkiem izvairīties nevarējām. Ne jau visi, kas vērsās pie mediķiem pēc palīdzības, apzinājās, ka ir inficēti. Ne vienmēr par to liecināja klepus un temperatūra. Tagad, kad esmu vakcinējies, saprotu, ka risks smagi saslimt vai pat nomirt no Covid-19 uz mani pašu neattiecas. Drošāk strādāju klātienē un arī apmeklēju pacientus mājās. Mūsu praksē ir piecpadsmit Covid-19 inficēto, un izskatās, ka pēdējā laikā viņu skaits pat nedaudz aug,” skaidro A.Dzalbs.
Ģimenes ārsts uzsver, ka masu vakcināciju var sekmīgi veikt tad, ja cilvēks vakcīnai pilnībā uzticas. Ģimenes ārsti vēlas, lai vakcīnu palete viņu praksēs būtu raibāka. Ilgtermiņā laiks parādīs, kura vakcīna kādos gadījumos ir labāka. “Diezgan daudzi drusku ir nobijušies par “AstraZeneca” vakcīnu, kas atklājās bīstama divos līdz četros gadījumos no miljona, turklāt vairāk gados jauniem, nevis veciem cilvēkiem. Taču atcerēsimies, ka mirstība no Covid-19 ir ļoti ievērojami augstāka. Protams, mēs dzīvojam atvērtā demokrātiskā sabiedrībā, kur katra cilvēka teikšana ir svarīga. Ceru, ka aprīlī un maijā, kad Latvijai sola vakcīnas, atsaucība vakcinācijai būs laba,” teic A.Dzalbs.
Vakcinēto skaits Latvijā (pirmā un otrā pote)
Jelgava – 4545 – 695
Jelgavas novads – 1914 – 176
Ozolnieku novads – 717 – 126
Rīga – 45 790 – 12 203
Jūrmala – 4387 – 1059
Liepāja – 5377 – 896
Daugavpils – 2364 – 465
Kuldīgas novads – 1714 – 242
Olaines novads – 987 – 283
Latvijā kopā – 149 157 – 26 243
Nacionālā veselības dienesta dati 9. aprīlī
