Zinošs pacients ar derīgu recepti, kurš saprot valsts zāļu kompensēšanas sistēmu un savas apdrošināšanas kompānijas paredzēto kārtību, ir katra aptiekāra prieks un acuraugs.
Zinošs pacients ar derīgu recepti, kurš saprot valsts zāļu kompensēšanas sistēmu un savas apdrošināšanas kompānijas paredzēto kārtību, ir katra aptiekāra prieks un acuraugs. “Visas “kaulu zāles” izsniedz pret recepti,” rudens drēgnuma nomocītu kaišu īpašniekam atgādina 25. ģimenes aptiekas vadītāja Inta Vaičus un velta klasisku labā aptieķnieka smaidu – tāds parasti ir bez receptes un veselībai kalpo ne sliktāk par dažu labu uztura bagātinātāju.
Baltās un zaļās
“Nesen kāda kundze atnāca ar augustā izrakstītu recepti. Nezinu – vai tā bija pazudusi vai naudu krāja, bet mēs vairs neko nevaram līdzēt,” I.Vaičus stāsta gadījumu no prakses. Pacienti, kuri gaida rindā pie ārsta, laboratorijā vai ceļo no vienas medicīnas iestādes uz otru, parasti izstudē savas ambulatorās kartes un laboratoriju slēdzienus, mediķu atzinumus, taču nereti receptes atstāj bez uzmanības. Arī tās ir dokumenti ar savu struktūru – datumu, parakstu, zīmogu, informāciju aptiekāram – un aprites kārtību. Daudzas nianses mainās saistībā ar dažādiem medikamentiem vai preparātiem, taču pamatnoteikumi paliek tie paši.
Patlaban Latvijā ir divu veidu receptes: baltās vispārējiem gadījumiem, kas derīgas trīs mēnešus, ja nav norādīts citādi, un zaļās, īpašās, kas paredzētas valsts kompensējamiem medikamentiem, apdrošināšanas kompāniju apmaksātajām zālēm, spēcīgām psihotropām vielām.
“Lai gan parastā recepte ir derīga trīs mēnešus, tas nenozīmē, ka cilvēks visu minēto laiku nu tik nāks un pirks zāles, cik vien iedomājas. Receptē norādīts, cik oriģinālu paredzēts,” skaidro farmaceite. Ja noteikts viens, to izsniedzot, recepte paliks aptiekā. Ja vairāki, bet pacients uzreiz visus nevēlas iegādāties, aptiekārs atzīmē uz receptes, cik izsniegts, un to nepatur. Toties nokopē, lai inspekcijas gadījumā nerastos problēmas.
Ir varianti
Parastā recepte var būt derīga gadu – ārstēšanās kursam. Tad klients nāk un pērk šo medikamentu, cik vēlas. Aptiekārs tikai receptes otrā pusē atzīmē, cik oriģinālu izsniedzis. Tādējādi mēdz izrakstīt zāles, lai ārstētu sirds slimības, normalizētu asinsspiedienu, tie ir arī hormonālās kontracepcijas līdzekļi, glaukomas preparāti, pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, kaut gan ne visi. Piemēram, populāro un efektīvo “Nimesil” nedrīkst izrakstīt gadam. Šādam laika posmam neraksta spēcīgas iedarbības vielas – atropīnu, nervu zāles.
Reizēm polises turētāja nezināšanas dēļ ļaunu joku izstrādā apdrošināšanas kompāniju noteikumi. I.Vaičus piemēram nosauc “Ergo” un BTA, kuras apmaksā medikamentus, kas nopirkti desmit dienu laikā pēc receptes izsniegšanas. Zaļā recepte ir derīga 30 dienu, taču kompānijas izvirzījušas papildnoteikumu. Ja zāles iegādāsies pēc divām nedēļām, aptieka tās izsniegs, taču jāmaksā būs pašam, lai arī kabatā ir polise. Apdrošinātājiem ir savi saraksti, ko finansē un ko ne. Parasti netiek apmaksāti medikamenti, ko kompensē valsts. Taču ir iespējams atrast variantus.
“Omeprazolu, ko ražo Olaine, apdrošinātāji neapmaksā, jo tas ir valsts sarakstos. Taču Vācijā, Indijā izgatavoto – lūdzu,” stāsta aptiekas vadītāja. Svarīgi, vai ārsts ir atstājis vai nosvītrojis repliku – zāles atļauts aizvietot. Ja drīkst, aptiekā iespējams piemeklēt gan lētākus valsts kompensējamos jeb references medikamentus, gan nepieciešamo no apdrošinātāju sarakstiem. Cits pacients vairāk uzticoties ārstam un esot gatavs iet un pārjautāt arī par aizvietošanas variantiem, lai gan mediķis atstājis izvēli farmaceita ziņā.
Valsts maksā lētāko
Lielas neskaidrības joprojām esot par valsts kompensējamo zāļu sistēmu. “Atnāk cilvēks ar recepti, kas paredz dikloberlu ar simts procentu atlaidi – viņam pat naudas nav līdzi. Taču iepakojums maksā seši lati un septiņdesmit seši santīmi, valsts kompensē latu un deviņdesmit trīs. Ja zāles atļauts aizvietot, mēs varam iedot diklaku – cita ražotāja tās pašas grupas medikamentu – un tiešām nebūs nekas jāmaksā. Ja ne, klientam pašam jāsedz visa summa,” skaidro I.Vaičus.
Tiem, kuriem ārsts izrakstījis četrus piecus medikamentus, viņa iesaka pirkt visu komplektu kaut vai pa vienai plāksnītei, nevis izvēlēties dažus lētākos. “Mediķis rēķinās ar kompleksu terapiju. Pacients izvēlas pēc savām iespējām un vēlāk sūdzas, ka mediķis vainīgs. Bet varbūt tiek dzertas tikai tās zāles, kas paredzētas, lai mazinātu galvenā, nenopirktā preparāta ietekmi uz kuņģi,” norāda speciāliste.
