Bankrotējušā uzņēmuma RAF administratore turpina apstrīdēt Finanšu ministrijas kā nodrošinātā kreditora statusu. Savulaik RAF saņemto G – 24 kredītu gan neizdosies piedzīt. Turpinās arī tiesāšanās par mašīnbūves presēm.
Bankrotējušā uzņēmuma RAF administratore turpina apstrīdēt Finanšu ministrijas (FM) kā nodrošinātā kreditora statusu. Savulaik RAF saņemto G – 24 kredītu gan neizdosies piedzīt. Turpinās arī tiesāšanās par mašīnbūves presēm.
Augstākā tiesa (AT) februāra beigās noraidījusi bankrotējušās akciju sabiedrības RAF administratores Lidijas Skreijas apelācijas sūdzību par firmas interesēm nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar FM un likvidējamo “Banku Baltija” (BB). Pirms tam līdzīgi bija spriedusi Rīgas apgabaltiesa. RAF administratore apstrīdēja FM tiesības kļūt par RAF kreditoru saskaņā ar 1994. gadā uzņēmumam izsniegto G – 24 trīs miljonu ASV dolāru aizdevumu. Apgabaltiesas spriedumu administratore pārsūdzēja Augstākajā tiesā.
FM uzskata, ka tai kā valsts interešu aizstāvei ir tiesības pretendēt uz RAF savulaik izsniegtā
G – 24 aizdevuma atmaksu. Ministrija uzskata, ka tai ir tiesības būt arī par RAF nodrošināto kreditoru. Šis statuss noteiktu, ka FM prasījums tiek apmierināts pirms pārējiem kreditoriem. To apstrīdēja administratore, norādot, ka ķīlas tiesības nav tikušas reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā. FM nebūtu atzīstama arī par uzņēmuma kreditoru, jo tai nav bijušas prasījuma tiesības pret uzņēmumu. Tam gan savulaik ņemtā nauda būtu valstij jāatdod – vai nu tās izsniedzējai BB, vai arī Latvijas Bankai, kas jau pieteikusi savu pretenziju BB, bet ne FM.
Ministrija nepiekrīt administratores prasības pamatojumam, norādot, ka tā darbojas kā valsts pārstāve, kas izriet no līguma starp Latvijas Banku un FM, tāpēc tai ir tiesības pretendēt uz RAF kreditora statusu. Turklāt jau stājies spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, kas nosaka FM statusu RAF maksātnespējas procesā.
Pret FM kā RAF nodrošinātā kreditora statusu iebilst arī BB. Tā RAF prasību uzskata par pamatotu un to atzīst. BB ar LB savulaik noslēgusi līgumu par G – 24 aizdevuma līgumu, un tajā ietilpis arī RAF izsniegtais kredīts.
Tiesvedība RAF prasībā pret BB un FM ilgst jau vairākus gadus. Administratore savulaik apstrīdēja 1993. gadā starp RAF un BB noslēgto ķīlas līgumu, ar kuru BB pret trīs miljonu ASV dolāru aizdevumu ieķīlāta visa RAF manta, kuras faktiskā vērtība tolaik bija 16 miljoni latu. Pēc bilances datiem, RAF īpašuma vērtība bijusi 7,3 miljoni latu. Taču faktiski no šīs tiesāšanās ieguvuma nebūs, arī G – 24 kredīts ieguls neatgūto plauktā, jo no RAF vairs nav ko piedzīt, par presēm tiesājas citi darboņi. Tiesāšanās BB un RAF administratoriem kalpo vien visu juridiski nepieciešamo procedūru iziešanai.
Arī vairākus gadus ieilgušajiem tiesu darbiem par RAF mašīnbūves presēm galu neredz. Rīgas apgabaltiesa līdz augustam atlikusi uzņēmuma “Baltiva”, kas mainījis nosaukumu uz “M.P. Jelgavas Biznesa parks”, prasību pret RAF mašīnbūves iekārtu pircēju Jāni Margeviču par vairāku darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Strīdi par bankrotējušās RAF prešu piederību vairākus gadus dažādās tiesu instancēs risinās arī starp citiem interesentiem. Uz šo īpašumu pretendējusi gan kompānija “Bentley Trading LLC”, kuras intereses agrāk tiesā aizstāvējis J.Margevičs, gan SIA “Pikso” īpašniece Tatjana Krištapjonoka, gan SIA “Merkūrs” un Irānas kompānija “Ghaem Machine Co”.
SIA “Pikso” savulaik tika nodotas 49 RAF mašīnbūves preses, kas bilancē iekļautas par simbolisku vērtību – nepilniem 12 000 latu. Vēlāk uzņēmumu atzina par maksātnespējīgu, un tā administrators preses ar cesijas līgumu nodeva Andrejam Čepjolkinam, skandalozās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas vīram, kas iekārtas sāka demontēt un izvest. Tolaik lēsa, ka arī par mašīnbūves iekārtu nodošanu lūžņos varētu nopelnīt kādu miljonu dolāru. No A.Čepjolkina preses iegādājās SIA “Merkūrs”, kas pēc tam tās pārdeva Irānas uzņēmumam. Šie darījumi arī apstrīdēti tiesā. Tiesu darbiem gals joprojām nav redzams.
