Harijs Poters ir puisēns ar zemu pašapziņu un mūždien tiek apcelts.
Harijs Poters ir puisēns ar zemu pašapziņu un mūždien tiek apcelts. Uzzinot, ka viņa mirušie vecāki bijuši slaveni burvji, viss Harija dzīvē apgriežas kājām gaisā, jo viņš tiek uzņemts burvju skolā – Cūkkārpā. Tur izrādās, ka viņš ir ļoti, ļoti slavens. Burvju pasaulē daudz kas ir tāpat kā šeit – naudas vienība knuta, futbola vietā – kambols, banka, kurā burvji nogulda dārgumus, kas ir gublinu apsargāti utt. Un šajā pasaulē, protams, nevar iztikt bez saviem ļaunajiem spēkiem, kas uzglūn Harijam Poteram un ir galvenie grāmatas intrigas vērpēji.
Tik daudz pēdējo gadu laikā pasaulē ķidātās Džoannas K.Roulingas pasaka «Harijs Poters un filosofijas akmens» vairākos turpinājumos jau labu brīdi ir pieejama arī Latvijas grāmatnīcās, kļūdama par vienu no pirktākajām grāmatām. Kur ir izdevuma noslēpuma atslēga? Tās naivitātē, tās patiesumā un interesantumā un, protams, tās komercializētajā (kas dažu labu var atbaidīt) tēlā. Pasaka par Hariju Poteru nepretendē uz kaut ko. Tā vienkārši ir. Un tas, manuprāt, ir Dž.Roulingas panākumu pamatā. No latviešu lasītāja viedokļa raugoties, perfekts ir Ingus Josta tulkojums, adaptējot visādus ar burvju pasauli saistītos niķus un stiķus mūsu izpratnei. Kādā no intervijām I.Josts atzinis, ka tulkot «Hariju Poteru» neesot bijis nemaz tik viegli.
«Harijs Poters un filosofijas akmens» ir grāmata bērniem, tas ir, visiem, kas uz mirkli ir gatavi par tādiem justies. Tāpēc, lasot to, negribas lauzīt galvu par ķieģelīšiem (kaut būtībā tās pamatā ir milzīgs multiplikācijas filmu radītais klišeju kalns), jo tās lasīšana liekas tik pašsaprotama kā viens elpas vilciens. Un tikai pēc tam jādomā, kas tas īsti bija.
