Šī man ir padevusies visai raiba nedēļa. Mēs, trīs reģiona lauku attīstības plānošanas grupas locekļi – Anna Krastiņa, Raitis Vitoliņš un es –, esam ieaicināti uz tikšanos ar Valsts prezidenti.
Šī man ir padevusies visai raiba nedēļa. Mēs, trīs reģiona lauku attīstības plānošanas grupas locekļi – Anna Krastiņa, Raitis Vitoliņš un es –, esam ieaicināti uz tikšanos ar Valsts prezidenti. Viņa izteikusi vēlēšanos dzirdēt koncentrētu ziņojumu par lauku problēmām. Tas pamazām arī top.
Viena no asākajām problēmām pašlaik ir zemnieku apšmaukšana. Izmantojot sarežģījumus graudu tirgū, uzrodas viltus firmas, paņem no zemnieka šā gada ražu, izraksta atbilstošus dokumentus un – pazūd. Kad graudu pārdevējs dodas naudas meklējumos, labākajā gadījumā nav ne papīros minētās adreses, ne firmas. Dažam samaksas meklētājam iznācis pret sevi vērstā pistoles stobrā skatīties. Viena tāda firma, kas nav samaksājusi par paņemtajiem graudiem, ir «Zelta kukulītis». Mēs gribētu panākt, lai valsts aizstāv zemniekus no krāpniekiem.
Otrs, par ko šonedēļ prātoju, ir tas, ka nejūtu pamatu, uz kā balstīt rītdienas plānus. Ko Zemgalē likt par galveno – graudkopību vai lopkopību? Graudi bez kūtsmēsliem neaug, bet kādai būt lopkopības un graudkopības attiecībai? Vai akcentu likt uz lielajiem zemniekiem? Varbūt Zemgalē ne?
Katru dienu strādāju savā saimniecībā, iekrauju, piemēram, traktorā burkānu kastes un – uz pagrabu. Kamēr priekšā ceļš, ir laiks domāšanai. Tad arī visas šīs lietas nāk galvā.
Es ļoti ceru uz mūsu jauno paaudzi, kamēr vēl viss pasaulē nav sagāzies. Viņi vedīs pie prāta. Nupat nosvinējām jaunākajam dēlam Edgaram 18. dzimšanas dienu. Viņš jau labi zina, kā laukos biznesu taisīt, uz savas ādas to jūt katru dienu. Bet es redzu, ka jaunajiem var uzticēties.
Šonedēļ beidzot esam saņēmuši «uz rokas» krājaizdevu sabiedrības licenci. Pāris gadu pagāja, kamēr ar visām dibināšanas formalitātēm tikām galā.
Šonedēļ esmu paspējis arī slimot un atveseļoties.
Bet pats svarīgākais notikums man kā īstam lauciniekam bija trešdien – no akas izvilkām kaimiņienes govi. Tai bija pagadījies uzkāpt uz sen aizmirstas, vecas akas satrunējušā vāka. Labi, ka nelaimi laikus pamanīja, lopiņam galva vēl bija virspusē.
