Nav izslēgts, ka pēc gadiem Lielupi šķērsosim pa tās gultni.
Nav izslēgts, ka pēc gadiem Lielupi šķērsosim pa tās gultni
Daudzu jelgavnieku apziņā tilts pāri Lielupei, kas savienotu Loka maģistrāli un Atmodas ielu, ir jēdziens, kas nav pat apspriežams. Tālajā 1959. gadā, kad tika izstrādāts pirmais pēckara Jelgavas attīstības plāns, minētās ielas slaidi aplieca visu pilsētu. Tas tobrīd bija lielisks veids, kā novirzīt plānoto transporta plūsmu no centra, un tā netraucētu iedzīvotājiem. Pagājuši gadu desmiti, Loka maģistrālē un Atmodas ielā tapuši lieli dzīvojamie masīvi, tomēr doma par abu ielu savienošanu joprojām aktuāla. Raugoties no pilsētbūvniecības viedokļa, tilts pār Lielupi un Driksu ir loģisks reiz pieņemtas koncepcijas noslēgums. Ja vien ceļā grandiozajiem plāniem nestāvētu Pils sala un palieņu pļavas upes labajā krastā, kas jau vairākus gadus iekļauti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitā un kuru aizsardzību uzrauga Eiropas Savienības atbilstošās institūcijas.
Vai ir iespējama tālākā Jelgavas attīstība, neizbūvējot šajā vietā tiltu? Vai esam gatavi savā pilsētā sadzīvot ar aizsargājamām dabas bagātībām? Lai sāktu meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, “Ziņas” pie viena galda aicināja pašvaldības attīstības plānošanas speciālistus, Vides ministrijas ierēdņus un Dabas fonda pārstāvjus, kuriem apsaimniekošanā nodotas īpaši aizsargājamās Lielupes palieņu pļavas.
Gadi iet, situācija mainās
Pirms pusgadsimta, kad plānotāju galvās dzima ideja par apvedceļa un tilta būvi pāri Lielupei un Driksai, šķērsojot Pils salu, neviens pat nenojauta, ka šodien šīs teritorijas būs īpaši aizsargājamo skaitā, turklāt ne tikai valsts nozīmes – tās iekļautas ES “Natura 2000” sarakstā. Tas nozīmē, ka valstij un jo īpaši vietējai pašvaldībai jādara viss, lai pasargātu tās no degradācijas un iznīcības. Vai tas nozīmē, ka daudzu gadu laikā lolotā ideja par tilta būvi jāatmet? Meklējot atbildes uz šo jautājumu, varētu teikt gan – jā, gan – nē. Kā skaidro Vides ministrijas pārstāvji, kuru uzraudzībā izstrādāts Lielupes palieņu pļavu aizsardzības plāns, – ja būvniecība būs nepieciešama, vispirms obligāti jāveic daži darbi. Pirmkārt, jānovērtē ietekme uz vidi – kā jaunceļamais tilts ietekmēs aizsargājamo teritoriju gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā. Otrkārt, ja tiek noskaidrots, ka aizsargājamās teritorijas tiks degradētas, jāparedz kompensējošie pasākumi. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vai nu būs jāatrod jaunas teritorijas, kur varētu notikt tilta un pievadceļu celtniecība, vai arī jātērē ievērojami līdzekļi, lai novērstu zaudējumus esošajās. Treškārt, projekta novērtējums, iespējams, būs nelabvēlīgs un neko nevarēs celt principā. Vai tad, ja būvētgribētāju ieceres nerealizēsies, šodien tērētie līdzekļi nebūs zemē nomesti?
Vai notiek tilta būves priekšdarbi?
Noteikti nē, uzskata Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Pašlaik no īpašniekiem tiek atpirkta zeme, kas atrodas Atmodas ielas apkaimē. Tur uzcelti daudzi daudzdzīvokļu nami, kuru iemītniekiem gadu desmitiem nācās samierināties ar ielām, kuras par tādām varēja saukt nosacīti. Tā kā jau tuvākajā laikā Atmodas ielā sāks būvēt četrjoslu brauktuvi ar modernu segumu, pieņemts lēmums no īpašniekiem atpirkt zemi. Tiek lēsts, ka celtniecībai tiks tērēti aptuveni desmit miljoni latu. Atmodas un tai piegulošo ielu sakārtošanas nepieciešamību uzsvēruši arī ārvalstu speciālisti, konsultējot, kā radīt drošu vidi Jelgavā. “Kamēr nav izbūvēts normāls ielu tīkls, šajā rajonā nav iespējams ierīkot sabiedriskā transporta maršrutus,” skaidro Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste Solvita Lūriņa. Tas nozīmē, ka Atmodas ielas apkaimes iedzīvotājiem ceļš uz mājām no Satiksmes ielas, pa kuru pašlaik brauc sabiedriskais transports, ir pārāk tāls, lai būtu drošs. Gan S.Lūriņa, gan G.Osīte sarunā laikraksta redakcijā kategoriski noliedz, ka jau notiktu priekšdarbi iespējamai tilta celtniecībai.
Viņas arī atzīst, ka jaunās Jelgavas attīstības stratēģijas līdz 2020. gadam pirmajā redakcijā tilta būve iecerētajā vietā joprojām tiek uzskatīta par iespējamu. Uz jautājumu, vai transporta plūsmas ievērojama palielināšanās plānotajā apvedceļā netraucēs daudzo ēku iedzīvotājiem, G.Osīte atbild, ka tās nebūšot tranzīta kravu plūsmas. Turklāt līdz brīdim, kad pašvaldība atrastu pietiekamu finansējumu (2006. gadā tas bija aptuveni simts miljoni latu), iespējams, būvniecības metodes būtu tādas, kas neietekmētu apkārtējo vidi. Vides ministrijas atbildīgā amatpersona Inga Belasova, kas pilda Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītājas vietnieces amata pienākumus, gan uzsver, ka, pirms pilsētas attīstības plānos iekļaut šādu lielu celtniecību, nepieciešams jau tagad izsvērt alternatīvas transporta attīstības iespējas. Citādi var izrādīties, ka lētākais no iespējamiem variantiem būs tuneļa rakšana tilta celtniecības vietā. Turklāt atbildīgās ES struktūras visai skrupulozi raugās, vai tiek ievēroti “Natura 2000” teritoriju aizsardzības pasākumi. Piemēram, Polijai, kas īpaši aizsargājamās teritorijās bija sākusi būvēt autoceļu, uzrēķināja milzīgu soda naudu, un darbi apturēti.
Nākotne – tūrisma attīstībā?
Ja tilta būvniecība palieņu pļavās nebūs iespējama, vai šajā vietā nav iespējams attīstīt tūrismu? Izrādās, tieši šādu iespēju paredz aizsargājamās teritorijas aizsardzības plāns. Kopš pagājušā gada augusta Pils salā uz dzīvi nomitināti savvaļas zirgi. Līdz ar estētisko baudījumu tie salu pasargās no aizaugšanas. Plāns paredz arī speciālu taku izveidi tās apmeklētājiem. Savukārt putnu novērotājus iepriecinātu speciāla torņa izbūve. Sarunas laikā gan atklājās, ka tas aizkavējies, jo Latvijas Dabas fonds joprojām nenoliedz, ka ar laiku tur tomēr tiks būvēts tilts. “Kāda jēga ieguldīt līdzekļus torņa celtniecībā, ja nu pēc pāris gadiem pašvaldība tomēr nepanāk atļauju būvēt tiltu,” retoriski taujā fonda pārstāvis Jānis Reihmanis. Sarunas laikā gan noskaidrojās, ka līdz iespējamai būvniecībai vēl tālu. Kā jau minēts, vienīgi, ja tiktu saņemti visi būvniecībai nepieciešamie saskaņojumi. Vai tā tiešām būs un vai netiks atrasts cits risinājums, kā noprotams, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs.
***
Viedokļi
Gunita Osīte, Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja
Loka maģistrāle, Atmodas un Satiksmes ielas plānotas, ņemot vērā tilta tuvumu. Dažādās variācijās šāda attīstības koncepcija pastāvēja līdz pagājušā gada vasarai. 2006. gada aplēses liecināja, ka tilta un apvedceļa izbūve maksātu vismaz simts miljonus latu. Pašlaik projekts sadalīts divos mazākos – jāizbūvē Atmodas ielas apkaimē paredzētais maģistrāles posms no Dobeles ielas līdz pilsētas attīrīšanas ierīcēm pie Lapskalna ielas. Vienlaikus tas ļautu attīstīt arī lidlauka teritoriju. Vēl nav zināms, kādas būs pieejamās celtniecības tehnoloģijas un konstrukcijas, kad nākotnē varbūt ķersimies pie tilta.
Solvita Lūriņa, Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste vides politikas jautājumos
Ietekmes uz vidi novērtējums derīgs tikai trīs gadus, tāpēc pašlaik, neko nezinot par tilta būvi, nav lietderīgi to veikt. “Latvijas valsts ceļi” jau sākuši projektēt Jelgavas apvedceļu dienvidu virzienā, kas savienosies ar Lietuvas šoseju un aizies uz Elejas pusi. Līdz ar to ideja par jaunā apvedceļa būvi šajā virzienā nav atmesta. Būs jāšķērso dzelzceļš, kas projektu sadārdzinās. Interesanta šā virziena attīstība ir arī no jaunās autoostas celtniecības viedokļa. Tā paredzēta blakus dzelzceļa stacijai. Jaunā autoosta līdzētu atbrīvot centru no tranzīta transporta.
Inga Belasova, Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītājas vietniece
Ja ietekmes uz vidi novērtējums ir negatīvs, būvniecība tomēr pieļaujama. Tikai tam jābūt valstiski svarīgam objektam, par to tiek pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums un jāparedz kompensējošie pasākumi. Praktiski tas nozīmē jaunas aizsargājamās teritorijas radīšanu vai tagadējās paplašināšanu. Tas ir liels process, un projekta īstenotājs – pašvaldība – automātiski to finansē. No dabas aizsardzības viedokļa nav nozīmes, vai būvniecība ietekmēs plašas mežu un purvu teritorijas kā Polijā vai tikai kādu Lielupes palieņu daļu. Citādi no sankcijām, kā tas bija Polijā, neizbēgt.
Jānis Reihmanis, Latvijas Dabas fonda palieņu pļavu atjaunošanas projekta vadītājs
Palieņu pļavu aizsargājamā teritorija pēc definīcijas nav savietojama ar būvniecību. Tā kardināli izmainītu šo teritoriju. Jāņem vērā, ka sala ir vienota sistēma un nekāda fragmentācija no vides aizsardzības viedokļa nav pieļaujama. Ja ir skaidrs, ka nekāda būvniecība nav pieļaujama, vai vērts visu laiku turēt “siltu” ideju par tilta celtniecību? Kaut gan saprotu, ka no pilsētplānošanas viedokļa pāri Pils salai tam būtu visloģiskākā vieta. Līdz šim, domājot par tiltu, būvēta un attīstījusies pati Jelgava. Piekrītu, ka situācija zināmā mērā izveidojusies absurda – vislabākā vieta tiltam, bet vienlaicīgi piemērotākā putniem.
***
Fakti
Dabas liegums “Lielupes palieņu pļavas” atrodas Jelgavas pilsētas (Pils sala un teritorijas Lielupes labajā un kreisajā krastā) un Jelgavas rajona Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā.
Tā pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad izveidots vietējas nozīmes ornitoloģiskais liegums.
Valsts nozīmes dabas liegums dibināts 1999. gadā.
2004. gadā liegums paplašināts, pievienojot tam vēl divas palieņu pļavu teritorijas, vienu Jaunsvirlaukas pagastā, otru Ozolnieku novadā.
Pašreizējā lieguma platība ir 352 hektāri.
Valsts nozīmes lieguma dibināšanas mērķis – saglabāt dabiskās palieņu pļavas Lielupes krastos.
No 2004. gada dabas liegums iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000” kā savvaļas putnu, dabisko biotopu un augu sugu aizsardzībai nozīmīgas platības Latvijā, kā vērtīgs biotops, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta un reto augu sugu atradne.
2006. gada augustā Pils salā iežogotā teritorijā izlaisti sešpadsmit no Nīderlandes atvesti savvaļas zirgi.
