Anonimitāte, intriga, kas rodas, atklāti runājoties ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, iespēja iepazīties, kā arī lielā vārda brīvība, plašais informācijas klāsts aizvien jaunus un jaunus cilvēkus vilina pievērsties internetam.
Anonimitāte, intriga, kas rodas, atklāti runājoties ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, iespēja iepazīties, kā arī lielā vārda brīvība, plašais informācijas klāsts aizvien jaunus un jaunus cilvēkus vilina pievērsties internetam, kas nu jau vismaz gadus trīs četrus kļuvis arī par lielas Latvijas iedzīvotāju daļas neatņemamu saziņas un informācijas līdzekli. Kas tas īsti ir un kā tas ietekmē mūsu dzīvi?
Tālajos aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados tika likti pamati pavisam jaunas formas elektroniskajam informācijas un saziņas līdzeklim internetam. Tas, protams, radikāli atšķīrās no līdz tam dominējošajiem – preses, radio un televīzijas.
Kā stāsta speciālisti, interneta pamatideju izloloja ASV zinātnieku grupiņa, kas bija atbildīga par aukstā kara seku likvidēšanu. Zinātnieki meklēja risinājumus tam, kā nodrošināt veiksmīgu informācijas apmaiņu starp ASV augstākā ranga amatpersonām pēc kodolkara. Bija nepieciešams pilnīgi drošs sazināšanās tīkls, kas aptvertu plašu teritoriju un pa kuru būtu iespējams vadīt valsti. Taču vienlaikus tam bija jābūt arī aizsargātam pret atombumbu sprādzieniem, pretējā gadījumā tīkla centrāle un kontroles panelis būtu pirmais tiešais uzbrukuma mērķis. Speciālisti atzīst, ka ap 1964. gadu zinātnieki nāca atklātībā ar risinājumu – jāizveido tīkls, kuram nebūtu vadības paneļa, centrālās autoritātes un kas tiktu veidots tā, lai varētu funkcionēt, pat daļēji iznīcināts.
Idejas realizēšanā zinātnieki strādāja aptuveni piecus gadus. Līdz 1969. gada rudenī Pentagona avangarda pētījumu projektu aģentūra šādu tīklu izveidoja. Tas sastāvēja no četrām pieslēguma vietām (nodes) un tika nosaukts par ARPAnet. Šīs pieslēguma vietas varēja pārraidīt datus viena otrai. Pastāvēja arī iespēja programmēt no attāluma un neatkarīgi radīt un apstrādāt informāciju.
Zinātnieku pūliņi nesa rezultātus, un izgudrojums strauji iekaroja popularitāti ASV militārajās struktūrās. 1973. gadā šis tīkls jau bija izaudzis līdz gandrīz četrdesmit pieslēgumiem. No slepena un šauram lokam pieejama datu pārraides līdzekļa lietotāji to bija pārvērtuši ātrā un jaudīgā tīkla sarakstē. Izgudrojuma centrālais uzdevums vairs nebija programmēšana no attāluma, kā tas bija iecerēts sākotnēji, bet gan apmainīšanās ar personīgām vēstīm. Tieši zinātnieki bija pirmie, kas to aktīvi sāka lietot kā lielisku iespēju sadarbībai, pieredzes apmaiņai un vienkāršai papļāpāšanai ar kolēģiem.
Drīz pēc elektroniskā pasta tika radītas arī programmas, ar kurām kļuva iespējams vienu identisku ziņojumu nosūtīt plašam lasītāju lokam. Mēs šo tehniku pazīstam kā listserveri jeb vēstkopas. Viena no pirmajām bija zinātniskās fantastikas fanu sarakstes liste. Tomēr tai nebija īpašas saistības ar sākotnējo ARPAnet mērķi, tādēļ tīkla administratori centās to ierobežot – tiesa, ne pārāk veiksmīgi.
Lai arī ASV valdības augstākās amatpersonas ARPAnet lietotāju loku centās ierobežot, tīkls auga un attīstījās – to pieļāva decentralizētā struktūra, kad nebija nekādu ierobežojumu jaunu pieslēguma vietu izveidei un pievienošanai. Straujiem soļiem attīstījās jaunas datortehnoloģijas, tās kļuva pieejamākas, lētākas, ātrākas, līdz ar to radās arvien jaunas acis arpanet tīklā. Astoņdesmito gadu vidū arpanet no modernas luksusa lietas jau bija kļuvis par ikdienas nepieciešamību.
1989. gadā arpanet tika slēgts kā institūcija, bet tā vietā nāca visiem un nevienam piederošais internets. Pašlaik ir desmitiem tūkstošu tīkla mezglu, tā lietotāju skaits palielinās neiedomājamos ātrumos. Pēdējos gados par elektronisko pastu daudz iecienītāks un nozīmīgāks kļuvis tā saucamais webs, vispasaules tīmeklis, www. Šķiet, internetā valdošo sistēmu varētu nosaukt par absolūtu anarhiju – nav cenzūras, valdes, akcionāru, likumu. Turklāt tas pamanījies arī kļūt par vienu no nozīmīgākajiem informācijas pārraides kanāliem. Elektroniskie sludinājumu dēļi, diskusiju grupas, ziņu grupas, sarakstes listes, sarunas tīklā jeb čati internetam piesaista aizvien jaunus lietotājus, kas no vispasaules tīmekļa var kļūt pat atkarīgi.
