Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas tirgus» gaļas un eksotisko augļu pārdevēji «Zemgales Ziņām» žēlojās par dārgajām tirdzniecības vietām, jo, sākoties ziemas sezonai, maksa netiekot samazināta.
Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas tirgus» gaļas un eksotisko augļu pārdevēji «Zemgales Ziņām» žēlojās par dārgajām tirdzniecības vietām, jo, sākoties ziemas sezonai, maksa netiekot samazināta.
Iepriekšējos gados eksotisko augļu tirgotājiem par tirdzniecības vietas metru dienā bija jāmaksā 1,50 latu. Pērn tirgus vadība no 1. oktobra līdz 1. martam noteica citu vietas cenu – 3,65 latus par kvadrātmetru mēnesī. Līdz ar to ziemas periodā tirgotāji par vietām maksāja aptuveni trīs reizes mazāk nekā pārējā laikā. Šogad, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr.388, kas paredz pārtikas preces tirgot tikai slēgtos objektos, šī kārtība netiks piemērota, tāpēc importa augļu un dārzeņu tirgotāji ir neapmierināti.
Atbildot uz tirgotāju kolektīvajā vēstulē pašvaldībai izteikto lūgumu un lai gaļas paviljonam piesaistītu vairāk pastāvīgo tirgotāju, Jelgavas Dome šogad pieņēma lēmumu, ka no 1. maija tirgotājiem, kas noslēguši tirdzniecības vietas nomas līgumu uz mēnesi, par vietu dienā jāmaksā 4,20 latu. Paviljonā uz līzinga iegādātas un uzstādītas jaunas aukstuma vitrīnas, un tirgus vadība solījusi tirgotājiem pēc norēķināšanās par tām samazināt maksu par vietām.
Tirgus direktors Valdis Labanovskis uzsver, ka pirms aukstuma vitrīnu uzstādīšanas tirgotājiem par vietu bijis jāmaksā vairāk – aptuveni pieci lati. Līdz tam trīs gadus cena par vietām bijusi nemainīga, bet piena paviljonā un par inventāra lietošanu pat samazināta, lai gan komunālo pakalpojumu izmaksas šajā laikā augušas. Direktors piebilst, ka par aukstuma vitrīnām norēķinājušies sešu mēnešu laikā, bet, pēc tirgus grāmatvedības amortizācijas aprēķiniem, tās atmaksāsies piecu gadu laikā, jo pastāvīgos tirgotājus piesaistīt nav izdevies un vietas noslogotas par 50 procentiem, bet vajadzētu vismaz 80 procentu.
Gaļas paviljona tirgotājus neapmierina darba apstākļi – nav garderobes un apkures, maksa par saldētavas izmantošanu, tualetes nesakārtotība, maksa par autostāvvietu, apgaismojuma nepietiekamība tirgus teritorijā, informācijas trūkums par pakalpojumu cenām un tas, ka pašiem jāveic dezinfekcijas darbi.
Par vietām maksā, bet uzlabojumus nejūt
Otrdienas pēcpusdienā no 85 gaļas paviljona vietām vairums bija tukšas. Uz sapulci, lai izteiktu savas problēmas, bija sanākuši ap 20 gaļas un eksotisko augļu tirgotāji. Daudzi no viņiem tirgū strādājot no pieciem līdz astoņiem gadiem, regulāri maksājot vietas maksu, taču nejūtot darba apstākļu uzlabojumus, lai gan pagājušajā gadā pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas tirgus» peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 73 788 tūkstoši latu. Direktors Valdis Labanovskis piebilst, ka tirgus pērn nodokļos samaksājis ap 100 tūkstošu latu, un uzskata, ka tirgotājiem nav jāskatās citu, bet gan savās kabatās un vairāk jādomā par personīgās peļņas gūšanu. Bet, ja kādam nepatīkot darba apstākļi tirgū, lai atverot savu veikalu. Un tas nu gan nav viegli, sevišķi tagad, kad Jelgavā parādās jauni lielveikali. Daudzi iepērkas tajos, un tirdzinieki jūt, ka pircēju skaits sarūk. Tāpēc direktors uzsver, ka sen jau vajadzēja domāt par darba laika pagarināšanu. Bauskā, piemēram, tirgus strādājot līdz pulksten 18.
Pārdevēji, stāstot par savām raizēm, tirgu bieži salīdzināja ar veikaliem, kur ir jumts virs galvas un siltas telpas, bet platības kvadrātmetrs maksājot ap diviem latiem («Neņemot vērā ekspluatācijas izmaksas!» piebilst tirgus direktors), turpretī augļu tirgotājiem jāstrādā lietū un vējā un par kvadrātmetru iznākot atdot 17 latu mēnesī, turklāt vēl pārdevējas zogot… Tirgotājam, kas par metru dienā maksā 1,50 latu un aizņem piecas vietas, mēnesī iznāk šķirties no 200 latiem. Tirgus direktors atgādina, ka pārdevējiem nav obligāti jānomā tirgus speciālais apģērbs un svari, var izmantot arī savējos. Tomēr virsdrēbes un somas pārdevējiem nav kur atstāt, tās karājas turpat līdzās kautķermeņiem. Direktoru arī satrauc garderobes trūkums. Par to aizrādījuši sanitārie dienesti, tāpēc tuvākajā laikā šis jautājums tiks atrisināts – ģērbtuvi iekārtos.
Tirgotājus neapmierina tas, ka paviljonā ziemā nav apkures un elektrisko sildītāju. Ja saplīst ūdens sildītājs, jāiztiek bez karstā ūdens, bet paviljona dezinfekcijas un uzkopšanas darbi jāveic pašiem, arī tualešu stāvoklis neesot spīdošs. Lai gan administratīvajā ēkā ir divas darbinieku tualetes, viena no tām ir slēgta un pieejama tikai administrācijai, bet otra vienmēr stāvot vaļā, tāpēc esot piesmērēta un pārdevēji spiesti izmantot maksas tualetes pakalpojumus. V.Labanovskis, komentējot situāciju, apgalvo, ka tualete ir nesen izremontēta un slēdzama (atslēga glabājas svaru mājā). Vaļā tualete paliekot tikai tad, ja kāds aizmirst aizslēgt. Turklāt to izmantojot vienīgi paši tirgotāji. Tirdzinieki ir neapmierināti arī ar to, ka spiesti izmantot maksas autostāvvietas pakalpojumus. Ir vēl arī citi iebildumi.
Galvenās tirgotāju prasības ir šādas: tiem, kas tirgojas ārā, – ziemas periodā tādas pašas cenas kā tirgotājiem kioskos; gaļas tirgotājiem – atpakaļ vecās cenas, iekārtot garderobi; maksu par vietām un citu pakalpojumu cenrāžus izlikt informācijas stendos pie paviljona sienas.
Sapulces dalībnieki nevēlējās, lai publikācijā parādītos viņu vārdi vai firmu nosaukumi, jo cilvēki baidās no represijām. Viņi rakstīšot vēstuli Domei, bet, ja tas nelīdzēs, – organizēšot piketu.
Tirgus vadība prasīs izpildīt visus noteikumus
Tirgus direktors Valdis Labanovskis pārdevēju protestu skaidro ar viņu nevēlēšanos maksāt par visu tik, cik tas maksā. Tirgotāji gan arī atzina, ka iepriekšējās vadības laikos puse no viņu naudas nonākusi toreizējā direktora kabatā, visiem bijis labi. Jaunā direktora reformas nepatīkot. Par peļņas izlietojumu viņš skaidro, ka daļa tās aiziet pašvaldībai, daļa tiek izmantota tirgus attīstībai. Savukārt maksu par vietām un pakalpojumu izcenojumus nosaka Dome.
Direktors uzskata, ka tirgus vadība iespēju robežas domā par teritorijas labiekārtošanu. Pērn gaļas paviljonā uzstādīti divi jaudīgi sildītāji, taču siltumizolācijas trūkuma dēļ to darbība bijusi mazefektīva. Sešdesmitajos gados būvētās ēkas konstrukcija ierobežo tehniski sarežģītu sildierīču iestrādi paviljona durvīs, bet Domes lēmums paredz izmantot tikai elektrisko apkuri. Tirgus administrācija sedz analīžu izmaksas un pērk dezinfekcijas līdzekļus, šoziem tiks uzstādīts papildu apgaismojums.
Tomēr pretenzijas ir ne tikai tirgotājiem, bet arī tirgus vadībai un Valsts ieņēmumu dienesta inspektorēm. Tirgū bieži konstatēti pārkāpumi, kad pārdevēji neizsit kases čekus vai tirgo «kreiso preci». Importa augļu un dārzeņu tirgotāji pārsniedz Domes lēmumā preces izlikšanai paredzēto vienu metru un aizņem vairākas tirdzniecības vietas, par tām nemaksājot. Tāpēc turpmāk tirgus vadība sola pievērst lielāku uzmanību visu tirdzniecības noteikumu ievērošanai.
