Pārtikas un veterinārā dienesta nesen izdotais rīkojums «Par ātri bojājošos produktu realizācijas un uzglabāšanas apstākļu pārbaudi Latvijas tirgos» negatīvi ietekmēja Jelgavas tirgus gaļas paviljonā strādājošo ienākumus, nu daudzas vitrīnas stāv tukšas.
Pārtikas un veterinārā dienesta nesen izdotais rīkojums «Par ātri bojājošos produktu realizācijas un uzglabāšanas apstākļu pārbaudi un šo produktu tirdzniecības laika noteikšanu Latvijas tirgos» negatīvi ietekmēja Jelgavas tirgus gaļas paviljonā strādājošo ienākumus, nu daudzas vitrīnas stāv tukšas.
Pirms pāris dienām «Ziņu» redakcijā ieradās divas Jelgavas tirgus gaļas paviljona pārdevējas un pauda sašutumu par, viņuprāt, netaisnīgo un nepamatoto rīkojuma punktu: «Pārtraukt pakalpojuma «svaigas gaļas malšana pircēju klātbūtnē» sniegšanu tirgos». Tā stāšanās spēkā izraisījusi strauju pārdevēju skaita samazināšanos un lielu neapmierinātību patērētājos.
Trūkst argumentācijas
Ruta Meršinska iepriekš tirgoja piecus jaunlopus nedēļā, bet nu pirmajā dienas pusē tiek pārdota gaļa aptuveni 10 latu vērtībā. Krietni samazinājies gaļas realizācijas apgrozījuma apjoms. Pārdevēja uzsvēra, ka mūsu tirgū gaļas produktu vitrīnās ir nepieciešamā temperatūra. Tai jābūt no +2 līdz +7 grādiem pēc Celsija.
Maļot gaļu pēc pieprasījuma, tika piedāvāta tīra un svaiga produkcija, tādēļ neesot bijis iemesla, lai šā pakalpojuma sniegšanu pārtrauktu. Iedzīvotāji varēja izvēlēties, vai pirkt maltu šķiņķi vai karbonādi atbilstoši gaumei. Arī «Ziņām» izdevās redzēt pircēju izbrīnu, kad uz jautājumu, vai gaļu var turpat samalt, pārdevēji atbildēja noraidoši. Pensionāri ir sašutuši, ka no mazās pensijas nauda būs jāatlicina gaļasmašīnas iegādei. Tirgotāji ir ieguvuši patērētāju atbalstu un nesēdēšot, rokas klēpī salikuši. Drīz tapšot Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārajam dienestam Rīgā adresēta vēstule, jo pārdevēji ir neizpratnē par to, kādēļ gaļas malšana pēc pieprasījuma ar rīkojumu tika pārtraukta. «Ik pa laikam atver kādu jaunu lielveikalu, kam vajadzīga klientūra, tādēļ mūsu tirdzniecību ierobežo. Viens otram kaitē,» tā sprieda kāda cita pārdevēja.
«Ziņas» jau atspoguļoja Jelgavas tirgus direktora Valda Labanovska viedokli, ka notiekošais nav nekas cits kā lielveikalu lobēšana.
Aptur tirdzniecību
Tirgū notiek pastiprināta uzraudzība un kontrole. Pat speciālisti no Rīgas ierodas bez brīdinājuma, lai mūsu tirgotājus «pieķertu» kādā pārkāpumā – neveiksmīgi.
Savukārt Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā veterinārārsti 24. jūlijā septiņpadsmit vietās apturējuši gaļas izstrādājumu tirdzniecību, jo aukstuma vitrīnās konstatēta +16 grādu temperatūra, bet paviljonā gaiss bija sasilis līdz +30 grādiem pēc Celsija. 25. jūlijā gaļas tirdzniecība apturēta trijās tirdzniecības vietās, lai koriģētu temperatūru vitrīnās.
Gaidāmas pārmaiņas
Lai atbildētu uz daudzus interesējošu jautājumu, kāpēc rīkojums attiecas tikai uz tirgu, «Ziņas» aicināja savu viedokli izteikt Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītāju Arnoldu Žilvinski. Viņš skaidroja, ka rīkojums pieņemts sakarā ar attiecīgiem Ministru Kabineta noteikumiem. Tie esot bijuši nepieciešami, jo paviljonos gaisa temperatūra ir tuvu +30 grādiem pēc Celsija. Rīkojuma mērķis ir pasargāt patērētājus no bojātu produktu iegādes. Veikali nav Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, tādēļ uz tiem bargais rīkojums neattiecas. Arnolds Žilvinskis gan sacīja, ka arī veikaliem būtu nepieciešams līdzīgs rīkojums. No 2002. gada 1. janvāra tirgus paviljonā nedrīkstēs arī sadalīt gaļu – tam būs nepieciešama speciāla telpa. Ja pašreiz būtu vieta tirgū, kur pastāvīgi produkciju varētu uzglabāt +12 grādu temperatūrā, tad maltas gaļas tirdzniecība būtu pieļaujama. Visi šie pasākumi orientēti uz to, lai Latvija attīstības ziņā tuvotos Eiropas Savienības valstu līmenim. No 2002. gada 1. janvāra Pārtikas un veterinārais dienests apvienosies ar Valsts sanitāro inspekciju, un šīs iestādes kompetencē būs gan tirgi, gan veikali.
