Ja vien ir interese un vēlēšanās, mūsdienās skolas var aktualizēt un risināt dažādus jautājumus, piedaloties starptautiskos projektos un gūstot tam finansiālu atbalstu.
Ja vien ir interese un vēlēšanās, mūsdienās skolas var aktualizēt un risināt dažādus jautājumus, piedaloties starptautiskos projektos un gūstot tam finansiālu atbalstu. Vides jomā šīs iespējas plaši izmantojusi Jelgavas
1. ģimnāzija.
“Starptautisko projektu pieredze mums ir gara. Ja var lielīties, tuvākās valstis esam apguvuši, gribam lūkoties nedaudz tālāk,” stāsta 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Andrejs Sālzirnis, atzīstot, ka skola iesaistījusies šajos pasākumos, galvenokārt pateicoties mācību iestādes iepriekšējam direktoram Elmāram Saknem. “Deviņdesmito gadu sākumā tieši viņš “izraka” šos projektus. Sakne bija iniciators, kas atrada “galus”, pats sāku viņa vadībā,” teic A.Sālzirnis, uzsverot, cik nozīmīgs ir skolas vadības atbalsts.
Viens no lielākajiem projektiem, kur piedalās ģimnāzija, ir “Baltic Week”. Tajā dalībnieki no deviņām valstīm domā, kā aizsargāt Baltijas jūru, bet viens no interesantākajiem – “Solis Solare”, kad kopā ar norvēģiem runāts par saules enerģijas izmantošanu.
Iepazīst purvu
“Svaigākais” starptautiskais projekts, kurā rosās arī 1. ģimnāzija, ir “Comenius”. Tajā Krikopas Svētā Benedikta zēnu koledža no Maltas, Turcijas Karamanas licejs un jelgavnieki pēta ar ūdens apgādi saistītus jautājumus, vēlāk tiekoties un iegūto pieredzi salīdzinot. Pabijuši cits pie cita, šomēnes turki un maltieši iepazina situāciju Jelgavā. “Kaut esam tālu, mūs vieno apkārtējā vide un tīra ūdens problēmas,” uzņemot ciemiņus, teic 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido.
Vizītes laikā, kas risinājās veselu nedēļu, viesus priecēja ģimnāzijas kora un ansambļa skanējums, bet acis izbrīnā lika ieplest un lūpu kaktiņus smaidā savilkt skolas videofilmiņa par 10. klašu audzēkņu “iesvētībām”.
“Tiekoties katrā dalībvalstī, dažas dienas darbojamies pie tēmas, bet pārējās iepazīstam attiecīgā reģiona kultūru un vēsturi,” stāsta A.Sālzirnis. Dalībnieki apmeklēja SIA “Jelgavas ūdens”, kas kļuvis arī par projekta sadarbības partneri un finansiālu atbalstītāju, un uzklausīja LLU speciālistu stāstījumu par mūsu ūdens saimniecību, apgādes un aizvadīšanas problēmām. Vēl turki un maltieši iepazina, kas ir rupjmaize, redzēja īstu purvu, kas pie viņiem nav sastopams, Tērvetē satika “raganu” un piedalījās citos pasākumos.
Taupa katru lāsi
“Katrā valstī ūdens apgādē ir savas grūtības un priekšrocības, tāpēc nevar salīdzināt, kur ir labāk vai sliktāk. Viens no mūsu mērķiem bija izzināt īpatnības,” teic A.Sālzirnis, stāstot par redzēto abās projekta dalībvalstīs. Piemēram, Turcija ir ļoti kalnaina. Šai valstij nopietni jādomā, kā ar ūdeni apgādāt mazos ciematiņus. Maltā savukārt varēja redzēt, kā viņi taupības nolūkos kalnainā reljefā māla slānī “ķer” ūdeni, lai tas, uzsūknēts augšā, pilnībā nenotecētu lejā. Laistot laukus, šajā valstī vagās ielikta caurulīte, bet pie katra auga izdurts caurums, lai valgme tiktu tieši, kam paredzēts.
***
“Attiecībā uz vides aizsardzību vienmēr būs saprotoši skolēni un tādi, kas vēlas tikai postīt un graut. Gandarī, ka braucienam uz Klaipēdu, kur rudenī risināsies “Baltic Week”, pieteikusies jauniešu grupa, kas pati vēlas darboties, nevis jāpierunā,” teic A.Sālzirnis.
***
Par projektu
Kristī Stagno Navarra (Malta)
Malta ir neliela sala. Mums nav daudz dabīgo ūdens avotu – upju un ezeru –, tāpēc jālieto atsālīts jūras ūdens. Skolēniem svarīgi zināt, ka nevaram to velti tērēt.
Projektā iesaistījušies ap 40 mācību iestādes audzēkņu, bet par to zina visa skola. Ārpus stundām notiek dabaszinātņu un eko klubi, kuros skolēni aplūko ar vidi saistītus jautājumus.
Onurs Aidinols (Turcija)
Turcija vēlas kļūt par ES dalībvalsti, tāpēc arī izglītības sistēmā pieejamas dažādas aktivitātes, kuras izmantot ir ļoti svarīgi. Mūsu pilsētā šis ir pirmais starptautiskais projekts, kurā piedalāmies. Tā ir lieliska pieredze pašam un audzēkņiem uzlabot angļu valodas zināšanas un iepazīt kultūras atšķirības.
Skolēni pievērsa uzmanību ūdens piesārņojumam. Abas audzēknes, kas brauca uz Latviju, nākošgad vides jomā gatavojas eksāmenam. Viņām šī pieredze būs ļoti noderīga.
