Pērn Jelgavas rajonā pusaudži vairākkārt pieķerti ostām benzīnu vai gaisa atsvaidzinātājus, lai apreibinātos.
Pērn Jelgavas rajonā pusaudži vairākkārt pieķerti ostām benzīnu vai gaisa atsvaidzinātājus, lai apreibinātos. Taču līdz šim policijas redzeslokā nav bijuši gadījumi, kad ostīta šķiltavu gāze. Tādēļ likumsargi pārsteigti par traģēdiju pagājušajā nedēļā, kad bojā gāja 12 gadu vecais Rihards.
“Ziņas” jau rakstīja, ka ceturtdienas vakarā Stacijas parkā tika atrasts zēns. Mediķi centās glābt puiša dzīvību, taču neveiksmīgi. Eksperti vēl sniegs atzinumu par bērna nāves apstākļiem, taču līdz šim savāktie fakti liecina – viņš miris pēc šķiltavu gāzes ostīšanas.
Zēnu audzināja vecāmāte
“Nekas neliecināja, ka Rihards varētu būt apreibinošo vielu lietotājs. Viņš mācījās normāli, uzvedās pieņemami, nevarēja prognozēt, ka viss beigsies tik traģiski,” “Ziņām” atklāja Jelgavas 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis.
Ceturtdien ap pulksten 14 Rihards aizgājis no pēdējās stundas – informātikas. Pēc tam viņš bijis kopā ar draugu, līdz vēlā vakara stundā notika traģēdija. Puisim pirms dažiem gadiem ar sirdskaiti Anglijā nomiris tēvs, māte par dēlu nerūpējās, audzināšanu atstājot vecāsmātes ziņā.
Rihards nesen piedalījies ES finansētajā projektā “Pedagoģiskās korekcijas pasākumu komplekss Jelgavā” un kļuvis uzcītīgāks. Ar klasesbiedriem attiecības bijušas labas, tādēļ vienaudži pārdzīvo notikušo. Direktors no 5. vidusskolas ataicinājis psihologu, kas strādājis ar bērniem.
Narkotikas piedāvā autobusā
Otrs zēns, kas traģiskajā vakarā bijis kopā ar Rihardu, mācās Aizupes pamatskolas 5. klasē. Skolas direktore Klāra Stepanova skaidro, ka puisis uz Aizupi pārnācis šajā mācību gadā no 3. pamatskolas. “Pēc notikušā runāju ar viņu. Zēns atzina, ka vienreiz pamēģinājis ostīt šķiltavu gāzi, bet tas viņam nav paticis. Es, protams, nevienu nevēlos vainot, bet puika stāstīja, ka 3. pamatskolā tamlīdzīgas lietas notiekot arī tualetēs,” piebilst direktore.
Atkarību profilakses kabineta vecākā speciāliste Mārīte Ose Aizupes pamatskolā sākusi lasīt lekcijas par atkarībām, turklāt iepriekš mācību iestādē skolēni izglītoti šajos jautājumos. Kā atklāj K.Stepanova, regulāri tiek veikta anonīma anketēšana, lai noskaidrotu, vai pusaudži lieto narkotikas. Tādi fakti nav atklājušies, taču ne reizi vien anketās minēts, ka, braucot no skolas mājās, bērniem autobusā piedāvātas narkotikas.
“Par to esam informējuši arī policiju,” piebilst direktore.
Bērniem pieejama rehabilitācija
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore nepilngadīgo noziedzības novēršanas jomā Tatjana Flandere neslēpj, ka pērn bijuši divi nopietni gadījumi, kad pusaudži ostījuši dažādas apreibinošas vielas.
“Vienā tas bija benzīns, otrā – gaisa atsvaidzinātāji. Dažas reizes pilsētā esam aizturējuši līmes ostītājus, taču šī apreibinošā viela vairs nav aktuāla,” tā speciāliste. Toksikomānijas gadījumus pierādīt nav viegli – pat ekspertīze ne vienmēr spēs dot noteiktu atbildi. Tiesa, Jelgavas policijā līdz šim neviena pārbaude nav veikta, viss parasti balstīts uz aculiecinieku teikto. Nereti, risinot likumpārkāpumu, atklājas, ka pusaudži tā laikā bijuši apreibinājušies.
T.Flandere uzskata, ka jārunā arī par vecāku atbildību. Ja bērns vēlu vakaros nāk mājās, turklāt mēdz dīvaini uzvesties, tas var liecināt par kādu atkarību. Vecākiem ir pieejama sociālā palīdzība, kā arī rehabilitācijas iespējas bērnam, kas kļuvis atkarīgs no kādas vielas. Pašreizējā likumdošana nepieļauj piespiedu ārstēšanu, tādēļ vecākus un bērnus iespējams tikai pamudināt uz aktīvu rīcību.
J.Skrupskis savukārt atzīst, ka izveidojusies visai dīvaina situācija – no skolas līdzīgos gadījumos prasa atbildību, tai pašā laikā policija mācību iestādi par iespējamiem tās skolēniem toksikomāniem un narkomāniem neinformē. Tam gan oponē T.Flandere – ja tiek sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols, par to noteikti jāpaziņo arī skolai.
***
Uzziņai
Par toksikomāniju var liecināt:
– izmaiņas uzvedībā – uzsvērta miegainība vai tieši pretēji – agresija;
– specifiski smaržojošs apģērbs;
– sekmju pasliktināšanās;
– reiboņi, galvassāpes;
– uzmanības trūkums;
– acu zīlīšu sašaurināšanās vai paplašināšanās.
