To, kas ir «Tonuss», jelgavnieki zina, bet «Satori» vieniem tas bija atklājums, otriem atkalredzēšanās, daži pazīstamas sejas ieraudzīja citā komandā.
To, kas ir «Tonuss», jelgavnieki zina, bet «Satori» vieniem tas bija atklājums, otriem atkalredzēšanās, daži pazīstamas sejas ieraudzīja citā komandā.
Nosaukums «Satori» nāk no dzenbudisma un apzīmē nirvānas augstāko punktu. To ieteicis basģitārists Oļegs Grišins.
Filosofija ir mūzika
Filosofija ir mūzika, saka Oļegs. Katram no grupas rodas kāda ideja, ko viņš grib iemiesot. Atrodot ideju, es vēl nezinu, kas no tās iznāks, darbojoties mums kopā, kāds būs beigu aranžējums. Taču vienmēr esmu apmierināts ar iznākumu, jo zinu, kāpēc esam kopā, un uzticos pārējiem izpildītājiem. Dzenbudisms mani saista kā dzīves filosofija, nevis rakstu studēšana. Tas attīsta intuīciju, organizē cilvēku. Tu mobilizējies, koncentrējies šeit, tagad. Tai visā izmantojot intuīciju. Ar šādām domām izvēlējāmies «Satori».
Mazliet neparasti naktskluba gaisotnē šķita tas, ka šoreiz, baudot kārtējo «Tonusa» sarūpēto «dzīvo» koncertu, neviens nedejoja, lai gan ritmi tam bija piemēroti. Klausījās. Turklāt arī neviens īpaši neceļoja pa zāli un no zāles uz zāli. Mūzika klausītājus bija aizrāvusi. Galvenais, šķiet, slēpās kolosālā sniegumā, kādu Jelgavā neiznāk baudīt bieži.
Bagātļba ir profesionalitāte
Ir muzikanti, un ir mūziķi. «Satori» vīri ir no tiem retāk sastopamajiem, ko var droši saukt par mūziķiem. Nepārspīlēšu, aprakstot kaut kādu ģenialitāti, bet visi grupas dalībnieki ir īsti meistari, pieredzējuši profesionāļi.
Kas tad ir «Satori» nezinātājam? Vieni no pieredzes un meistarības bagātākajiem instrumentālistiem mūsu valstī.
Tāds ir soloģitārists Armands Alksnis, kādreizējais «Credo» dalībnieks, spēlējis arī grupās «Vecās mājas», «Prove», aptaujās un muzikologu vērtējumos ticis atzīts arī par kāda gada labāko ģitāristu, pērn izlaidis soloalbumu «Trīs vārdi».
Tāds ir Oļegs Grišins, Latvijā vienīgais sešstīgu basģitāras spēlētājs un virtuozs basģitāras soloizpildītājs, spēlējis Pita Andersona grupā «Arhīvs», paralēli «Satori» spēlē «Dao», piedalījies džeza un roka festivālos, koncerttūrēs ceļojis pa visu Eiropu, 1994. gadā ASV ierakstījis Latvijā pirmo džeza kompaktdisku, bet pērn «Liepājas dzintarā» atzīts par valsts labāko basģitāristu.
Tāds ir bungu un perkusiju dīdītājs Arkādijs Jērenburgs, strādājis ar visām profesionālajām Daugavpils komandām, spēlējis grupās «Elpa», «Overnight Sensation», «Mitrohin’s Band» un citos respektējamos projektos.
Tāds ir taustiņinstrumentālists Viktors Ritovs, bijis laureāts Šimanovska konkursā Polijā, 1991. gadā uzvarējis Jāzepa Vītola konkursā, 1994. un 1995. gadā uzvarējis Lietuvas konkursos, kā arī ieguvis trešo vietu Ilmari Hannimainen pianistu konkursā Somijā, ir trio «Vix» līderis un Latvijas bigbenda dalībnieks, spēlē Olgas Pīrāgas džeza komandā.
Atdeve vienmēr – liela
Grupai «Satori» ir tikai divi gadi, taču jau izdevies spīdoši piedalīties vairākos mūzikas festivālos.
«Satori» spēlē džezroka, funk, fusion, ārtroka mūziku, dažkārt modernu free jazz. Mūziķi gan īpaši netiecas pakļauties kādām stilu robežām.
Biežāk tā ir džeza harmonija un struktūra no roka, skaidro Armands Alksnis. Spēlējam dažādus stilus. Koncertos mūsu kvalitāte un atdeve ir neatkarīga no klausītāju atsaucības vai skaita.
Jau skaidrs, ka «Satori» festivālos piedalīsies arī šogad. Drīzumā Kauņā, tad Klaipēdā.
Grupai vienīgie sarežģījumi varot rasties ar naudu, jo mūzika, ko «Satori» izpilda un ieraksta, nav komerciāla, taču griboties parūpēties arī par tehnisko nodrošinājumu.
Man ir viena dzīve, un vēlos to dzīvot, kā patīk, saka Oļegs. Mūzikā galvenais nav stilā, bet gan attieksmē.
