Pievienojoties ES, Latvija ne tikai ieies Eiropā, bet arī Eiropa ienāks Latvijā. Tiks likvidēti robežkontroles punkti ar Igauniju un Lietuvu, jo tā būs vienota ES teritorija.
Pievienojoties ES, Latvija ne tikai ieies Eiropā, bet arī Eiropa ienāks Latvijā. Tiks likvidēti robežkontroles punkti ar Igauniju un Lietuvu, jo tā būs vienota ES teritorija. Kā robežsardze darbosies jaunajos apstākļos, kad Latvija būs atvērta Eiropai – par to Latvijas robežsargi, vērojot kolēģu darbu ES dalībvalstīs, jau sākuši domāt.
Austrumu robeža
Līdz ar dalībvalsts statusa iegūšanu vienīgā rūpīgi apsargātā robeža Latvijai būs ar Krieviju un Baltkrieviju. Austrumu robežas nostiprināšanā ieguldīta lielākā daļa no valsts robežas izbūvei atvēlētā finansējuma.Arī ES austrumu robežas infrastruktūrā investējusi vairākus miljonus eiro.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ārijs Jansons informēja, ka 160 kilometri Latvijas un Baltkrievijas robežas ir marķēti ar robežstabiņiem, no kuriem tikai sešu kilometru garumā tos uzstādījuši baltkrievi. Līdz 2003. gadam par ES PHARE programmas līdzekļiem plānots izbūvēt jaunus robežpunktus Lavošniekos, Šķilbēnos, Krivandā, Opoļos, Šķaunē un Robežniekos. Savukārt robeža ar Krieviju pagaidām nav sakārtota, jo nav noslēgts abu valstu robežas līgums.
Robežas apsardzē vairs netiek izmantoti drāšu žogi, bet gan modernās tehnoloģijas, piemēram, video novērošana. Ar ES finansiālu palīdzību Latvijas robežsardze cer palielināt mobilitāti – iegādāties apvidus automašīnas, sniega motociklus un kvadraciklus (motociklus ar četriem riteņiem). Somijas speciālisti aprēķinājuši, ka Latvijas austrumu robežas pilnveidošanai līdz ES ārējās robežas līmenim nepieciešami 90 miljoni latu.
Robežsardze Eiropā
ES dalībvalstu sadarbībai padziļinoties, valstis vienojās likvidēt savstarpējās robežas. ES pilsoņi drīkst brīvi pārvietoties visā 15 ES valstu teritorijā bez pasēm, līdzi nēsājot tikai identitātes kartes. Bez robežkontroles brīvi pārvadāt drīkst arī kravas.
Tomēr, atbrīvojoties no savstarpējām robežām, ES dalībvalstis ieguvušas jaunas problēmas. «Robežu likvidācija padarīja ES par organizēto noziedznieku sapņu zemi,» raksta avīze «European Voice».
Dalībvalstu robežsargiem bija jāpārstrukturē sava darbība un jāmeklē citi ceļi, kā kompensēt robežkontroli. Iekšlietu struktūras pastiprināja pārrobežu novērošanu, sabiedrisko vietu kontroli, tika atviegloti noteikumi kriminālvajāšanai. Vācijā valdība bija spiesta mainīt likumdošanu un robežsargiem tika piešķirtas tiesības darboties visā valsts teritorijā. Kaut gan vēl ir grūtības, robežkontroles uz dalībvalstu iekšējās robežas ārkārtas situācijas dēļ atjaunotas tikai pāris reižu un uz īsu laiku.
Pārkāpēji ir darba meklētāji, nevis spiegi
Nelegālo imigrantu plūsma no trešās pasaules valstīm ir lielākā problēma, ar kuru jāsaskaras robežapsardzei Eiropā. Vājākās ārējās robežas ES un arī iecienītākie nelegālo imigrantu maršruti ved caur Balkāniem, kā arī caur Gibraltāru, ko no Āfrikas kontinenta šķir tikai 40 kilometru. Daudzi ieceļotāji par tranzītzemēm ceļā uz bagātajām ES valstīm izmanto Poliju, Ungāriju un Čehiju.
Baltija nelegālo imigrantu vidū nav iecienītākais tranzīta maršruts, atzina Ā.Jansons. Aizturēto nelegālo imigrantu skaits Baltijas valstīs nepārsniedz 100 cilvēku gadā. Pēdējais gadījums bija šogad Igaunijā, kad tika aizturēta grupa ķīniešu ar korejiešu pasēm.
Lai gan dalībvalstu robežsardzei pēc iekšējo robežu likvidēšanas nav viegli kontrolēt situāciju, ES politiķi sākuši diskusijas par tālāku Eiropas apvienošanu. Pērn tiekoties Tamperē, ES valstu iekšlietu ministri pieņēma vadlīnijas «drošas, brīvas un tiesiskas Eiropas» izveidei, kas būtībā nozīmē mobilizēt spēkus noziedzības apkarošanā, ārējā robežapsardzē un ierobežot nelegālo imigrantu plūsmu.
Kardinālākais priekšlikums noziedzības apkarošanā saistīts ar tiesu varu ES, kad tiesas lēmumi būs spēkā visā ES teritorijā. Proti, likuma pārkāpēju pamodinās nakts vidū, arestēs un aizvedīs uz tiesu Eiropas otrā malā. Cilvēktiesību speciālisti iebilst pret šo priekšlikumu, jo tas radīs haosu.
Robežu stiprina sadarbība
Baltijas jūras baseina valstīm izveidojusies veiksmīga sadarbība, atzina Ā.Jansons. Robežsardze bieži veic kopīgas operācijas, piemēram, novēro aizdomīgus kuģus Baltijas jūrā un veic organizētās noziedzības grupējumu novērošanu.
Latvijas robežsargu apmācībā daudz darījuši Somijas kolēģi, kas tiek uzskatīti par labākajiem robežsargiem Eiropā. ES palīdz Latvijas robežsardzei modernizēt komunikāciju tīklu un robežkontroles sistēmu, bet drīz robežsargi par ES naudu sāks apgūt angļu valodu. ES robežsardzei ir kopīgs tā sauktais Šengenas informācijas tīkls. Latvijā šī sistēmas ieviešana ir gandrīz pabeigta, tomēr vienotajam Eiropas robežsardzes tīklam tehnisku iemeslu dēļ varēsim pieslēgties tikai 2006. vai 2007. gadā, norādīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ā.Jansons.
