Kādam vajadzētu tapt Jelgavas Latviešu biedrības finansētajam Jelgavas literātu almanaham, ko tam iesaka profesionāls dzejas konsultants, un ko gatavi pieņemt topošās grāmatas autori?
Kādam vajadzētu tapt Jelgavas Latviešu biedrības finansētajam Jelgavas literātu almanaham, ko tam iesaka profesionāls dzejas konsultants, un ko gatavi pieņemt topošās grāmatas autori? Jautājumu bija gana daudz, kad pirmdien Jelgavas Latviešu biedrības birojā pazīstamais dzejnieks Eduards Aivars tikās ar vietējiem kolēģiem, no kuriem lielākā daļa grāmatā gatavojas publicēties pirmo reizi.
“Man ir liels prieks, ka Jelgava beidzot spēj to pašu, ko Rēzekne, Saldus, Dobele un vairākas citas Latvijas pilsētas, kur jau iznākuši vietējo literātu almanahi,” “Ziņām” teica skolotāja un dzejniece Liliana Štauere. Almanaha idejas iniciatore Rasma Urtāne minēja, ka grāmata varētu iznākt jau līdz šā rudens Dzejas dienām un nu patiešām ir beidzamais brīdis, kad vēl kāds dzejnieks var iesniegt savus darbus. Patlaban jau pieteikušies gandrīz trīsdesmit autoru.
Vēl pagaidām ir neskaidrs krājuma nosaukums. Viens no E.Aivara ieteiktajiem variantiem bija “Skaņa pār Lielupi”, kas tomēr pārliecinošu atbalstu pagaidām neguva. Tiešām Lielupē poētiski kā divu cilvēku dzīves satecējušas Mūsa un Mēmele, tomēr tā nav tikai Jelgavai raksturīga. Nav arī nolemts, kad labāk rīkot almanaha atvēršanas svētkus. Kā piebilda Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis, Dzejas dienas parasti sakrīt ar prezidenta Jāņa Čakstes jubilejas svinībām, kur šogad iecerēta dzimšanas dienas kliņģera dalīšana. Var jau būt, ka lielais demokrāta gars būtu ļoti atbilstošs tāda jelgavnieku literārā almanaha iznākšanai.
Nākamā almanaha dalībnieku tikšanās paredzēta augustā, kad konsultants E.Aivars būs iepazinies ar krājuma plānotajiem dzejoļiem un īsprozas darbiem.
