Kad pirms pāris dienām ziņu aģentūras informēja, ka Vācija savu eirosavienības prezidentūras laiku izmantos, lai par kriminālnoziegumu tiktu atzīts holokausta noliegums, tas bija cilvēcīgi saprotams.
Kad pirms pāris dienām ziņu aģentūras informēja, ka Vācija savu eirosavienības prezidentūras laiku izmantos, lai par kriminālnoziegumu tiktu atzīts holokausta noliegums, tas bija cilvēcīgi saprotams. Galu galā šo ideju izteica valsts, kas izraisīja un īstenoja vienu no pasaulē lielākajiem nāves teroriem atkarībā no eksekūcijai pakļautās personas tautības. Klaji ņirgāties un noliegt ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara gados šodien vairs atļaujas vien dažs labs šaurpierains eiropietis vai kādas islama valsts netālredzīgs vadītājs. Solis gana loģisks un pārdomāti izlolots.
Tajā pašā laikā, izdzirdot, ka apvienības”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputātu frakcija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz iespēju krimināli sodīt personas, kuras publiski noliedz Latvijas okupācijas faktu, pārņem nudien dīvainas izjūtas. Nē, ne par to, ka kāds varētu apšaubīt to, ka mūsu valsts savulaik bijusi okupēta. Runa par to, ka šī politiskā organizācija ierosina Krimināllikumu papildināt ar pantu, ka par Latvijas valsts okupācijas fakta publisku noliegumu vai publisku aicinājumu to noliegt tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Un par ko? Par to, kā katrs atkarībā no savas vērtību sistēmas un skatījuma uz lietām interpretē vēsturiskos faktus. Kā sacījis “tēvzemiešu” frakcijas vadītājs, “valstij ir jārūpējas par to, lai sabiedrībā valdītu vienota izpratne par Latvijas vēstures būtiskākajiem faktiem”. Vai tas neatgādina jau reiz ko dzirdētu?
Cik zināms, pretēja viedokļa paudēju mutes aizbāšana ir totalitāras valsts varas pazīme. Ja visu sākam mērīt no sava nacionālā aizvainojuma latiņas augstuma, varbūt vērts izvētīt arī daudzas citas vēsturiskās netaisnības pasaulē? Tomēr aizdomāties liek tas, ka TB/LNNK iniciatīva nākusi klajā brīdī, kad tiek plaši runāts par valdības (tajā strādā arī “tēvzemieši”) grasīšanos netālā nākotnē parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Starp citu, faktiski to pašu, kuru sagatavoja TB/LNNK bijušā premjera Guntara Krasta valdība. Tagad, gribi vai negribi, bet, kopējā Aigara Kalvīša valdības laivā sēžot, savu vēlētāju acīs nedrīkst zaudēt cīnītāju “latvieti, nepadodies” tēlu. Ja priekšlikums izies cauri (kas var notikt, ja arī citām varas partijām gribēsies spodrināt tēlu pēc robežlīguma parakstīšanas), būs uzjautrinoši pavērot, kā Latvijas okupācijas fakta noliegšanas dēļ par personu “non grata” tiek pasludināts Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs un Interpols sāk Vladimira Putina kriminālvajāšanu par beigta ēzeļa ausu piedāvāšanu.
Nejokojot jācer, ka minētais priekšlikums izraisīs vismaz diskusijas parlamentā. Būs interesanti uzzināt, kā viens vai otrs politiķis interpretē vārdu “okupācija”. Tostarp arī daudz plašākā kontekstā nekā vienīgi attiecībā uz Latvijas daudzšķautnaino vēsturi. Cerams, tad okupācijas faktā beidzot tiks rūpīgi izanalizēts arī Kārļa Ulmaņa ieguldījums.
