Pēc negadījuma, kad medībās Lielauces apkārtnē tika nošauts Jelgavas rajona padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis, speciālistu vidū raisās diskusijas par šādu traģēdiju iemesliem. Pārsvarā tiek vainota cilvēku bezatbildība. Jāpiebilst, ka šosezon šis ir jau trešais gadījums, kad Latvijā medībās cietis kāds cilvēks.
Kamēr policija izmeklē minētā negadījuma iemeslus, mežniecību darbinieku un mednieku vidū risinās diskusija, kā panākt, lai šādas nelaimes nenotiek. «Es nespēju saprast vienu – kā cilvēks varēja nokāpt no torņa ar pielādētu ieroci. Iespējams, pēc medījuma veiksmīgas nogāšanas var pārņemt eiforija un viņš aizmirst par visu iespējamo, tomēr cita vārda kā bezatbildība, lai raksturotu šo situāciju, nav,» savu viedokli «Ziņām» pauž Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Māris Vaitekūns.Medību sezona Latvijā ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, un šajā laikā mežniecību darbinieki kontrolē medību norisi un noteikumu ievērošanu tajās. Šosezon Zemgales virsmežniecībā, kuras pakļautībā ir Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajons, konstatēti vairāki sīki pārkāpumi, piemēram, kāds uz medībām nav paņēmis līdzi sezonas karti vai ieroču atļauju. Taču tāda noteikumu neievērošana, kas varētu izraisīt traģisku iznākumu, nav konstatēta.Neizlādēts ierocis, kā skaidro M.Vaitekūns, var, piemēram, izšaut, kāpjot no torņa un lūstot kādam pakāpienam. «Traģēdija pie Lielauces notika ar vītņstobra ieroci, kuram ir aptvere, tādēļ nejauši lode stobrā nonākt nevarēja – to iespējams izdarīt tikai, pārvelkot aizslēgu. No pieredzes saku, ka ierocis jāpārbauda vairākas reizes, lieka nodrošināšanās par sliktu nenāks,» piebilst mežniecības darbinieks.Speciālists arī uzskata, ka tās ir lietas, kuras jāzina ikvienam medniekam, jo gan par ieroču glabāšanu, gan pielādēšanu un izlādēšanu ir rakstīts noteikumos, un tos iemācās pirms iegūst mednieka apliecību. Šosezon Zemgales virsmežniecībā reģistrēti vairāk nekā 100 jaunu mednieku, tiesa, speciālisti novērojuši, ka to skaits samazinās. To, pēc viņu domām, nosaka ekonomiskā situācija – lai kļūtu par mednieku, jāiziet kursi un medicīniskā komisija, jāsaņem izziņa no policijas par sodāmības neesamību, kā arī jānokārto eksāmens, un tas izmaksā apmēram 200 latu. Mednieku apliecība tiek iegūta uz mūžu, tomēr tās īpašniekam jāievēro dažādi noteikumi un Ieroču aprites likuma normas. Jelgavas policija pagājušajā gadā saistībā ar ieroču apriti sastādījusi 30 administratīvo pārkāpumu protokolu, pārsvarā par ieroču atļauju derīguma termiņa neievērošanu.Kā «Ziņas» informē Jelgavas Kārtības policijas biroja 3. nodaļas vecākā inspektore Ilze Laurīte, trešdaļa sodīto ieroču īpašnieku nav ievērojuši licenču derīguma termiņa, pārējie pārkāpuši ieroču aprites likumā paredzētās normas, piemēram, nav ziņojuši par dzīvesvietas maiņu.«Pērn ar ieroču apriti saistīto pārkāpumu skaits mums samazinājies, jo pēc savas iniciatīvas policijas inspektori apmeklē mājas, kuru saimniekiem vai iemītniekiem reģistrēti ieroči, iepazīstas ar to glabāšanas veidu, kā arī atgādina par licences termiņa beigu datumu,» skaidro I.Laurīte.Viena no lielākajām ieroču grupām ir medību ieroči, Jelgavā un rajonā reģistrēts 970 personu, kurām pieder 1960 medību ieroču. «Ļoti daudziem medniekiem ir divi vai pat trīs, piemēram, gludstobra bise un karabīne,» piebilst Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Zellis. Medību noteikumu pārkāpumi Latvijā 2008. gadā Pārkāpumu skaits – 247 Atklāto vainīgo personu skaits – 228 Nodarītie zaudējumi – 60 024 lati Nelikumīgas medības – 38 Administratīvi sodītas personas – 179 Uzlikts administratīvais sods – 6782 latiAvots: Valsts mežu dienests
