Tā kā pie meža zvēra atliekām, par kurām «Ziņas» rakstīja otrdien, nebija dzīvnieka galvas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertiem neizdosies noskaidrot, vai lops bija inficēts ar trakumsērgu. Tikmēr PVD aicina arī dzīvnieku turētājus būt atbildīgiem un aktīviem. Dezinficē atlieku apkaimiIzbraucot uz vietu, kur Jaunsvirlaukas pagastā ceļmalā tika uzietas meža zvēra atliekas, PVD inspektori tur konstatēja dzīvnieka ādu un kājas. Tā kā trakumsērgas noteikšanai nepieciešamas galvas smadzenes, ekspertiem to neizdosies pārbaudīt. PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis «Ziņām» stāsta, ka vieta ap zvēra paliekām dezinficēta. Pēdējā laikā PVD nav saņēmis ziņas par līdzīgiem gadījumiem, kad iedzīvotāju bieži apmeklētās vietās būtu izmestas dzīvnieku daļas. Pirms kāda laika Jelgavā tika atrasta pusnodīrāta govs galva. Taču vainīgos šādos gadījumos atrast ir ļoti grūti. Ticamākais, neizdosies arī noskaidrot, kas tik bezatbildīgi izrīkojies ar stirniņu Kārniņu ceļa malā. Jādomā, profesionāli mednieki aiz sevis tādu vietu neatstātu. Iespējams, atliekas atvestas no citurienes un vienkārši pamestas. Jāsadarbojas ar veterinārārstuLai kopīgiem spēkiem uzturētu labvēlīgu epizootisko situāciju Latvijā, kā arī pasargātos no dzīvniekiem bīstamu infekcijas slimību izplatības, PVD atgādina, ka dzīvnieku īpašniekiem jāizturas atbildīgi un nekavējoties jāinformē praktizējošais veterinārārsts, kas apkalpo konkrēto saimniecību, par lopu nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgu saslimšanu vai jebkurām aizdomām par sasirgšanu ar infekcijas slimībām.Savlaicīga veterinārārsta informēšana ļauj PVD laikus plānot uzraudzības un kontroles pasākumus. Piemēram, saņemot informāciju par govju un citu dzīvnieku aborta gadījumiem un veicot bakterioloģiskos izmeklējumus, iespējams operatīvi diagnosticēt brucelozi – zoonozi, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. Jāpiebilst, ka aborta gadījumā brucelozes bakterioloģisko izmeklēšanu un veterinārārsta vizītes maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.Dzīvnieki jāvakcinē Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums noteiktos termiņos nodrošināt infekcijas slimību profilaktiskos pasākumus.2008. gadā Latvijā pārbaudītajās novietnēs vidēji 31 procentā gadījumu suņi un kaķi nav bijuši vakcinēti pret trakumsērgu. Tas nozīmē, ka, nonākot saskarsmē ar slimiem meža dzīvniekiem, pastāv risks – ar trakumsērgu inficēsies arī mājas dzīvnieks un pārnēsās šo bīstamo slimību tālāk. Dzīvnieku nevakcinēšana apgrūtina trakumsērgas izskaušanu Latvijas teritorijā. Tā, piemēram, pagājušajā gadā valstī reģistrēti vairāk nekā 100 trakumsērgas gadījumu.
