Ar visai sensacionālu vēsti pēclieldienu nedēļā klajā nākusi ASV Aizsardzības ministrija, paziņojot, ka jau ilgāku laiku norit darbs pie jauna tipa atombumbas izstrādāšanas.
Ar visai sensacionālu vēsti pēclieldienu nedēļā klajā nākusi ASV Aizsardzības ministrija, paziņojot, ka jau ilgāku laiku norit darbs pie jauna tipa atombumbas izstrādāšanas. Jau 1. jūlijā Pentagons plāno ar pētījumu rezultātiem iepazīstināt ASV Kongresu. Jaunais ierocis tiek izstrādāts ar mērķi neitralizēt nelielus ienaidnieka pazemes bunkurus, tādējādi nodrošinoties pret tādiem ASV nelabvēļiem kā Irākas prezidents Sadams Huseins, kuram pazemē ir izveidots drošs un plašs slēpnis. Jaunā ieroča izgatavošanu jau nosodījusi Amerikas Zinātnieku federācija, uzsverot: ja šī atombumba neietriektos dziļi pazemē, tā varētu izveidot zemē krāteri, kas izstarotu radiāciju dzīvībai nāvējošā līmenī. Kā pauduši vairāki ievērojami ASV zinātnieki, šāda veida atomieroču pastāvēšana arī vieš neskaidrības robežšķirtnē starp kodolkaru un parastu karu, un šādas neskaidrības pēc aukstā kara beigām nav pieļaujamas.
Bet no kodolieročiem «brīvajā» Norvēģijā sabiedrības sašutumu šonedēļ izraisīja ziņa par zinātnisko pētījumu reaktora kodolatkritumu ieplūšanu Haldenas pilsētas kanalizācijas sistēmā. Dzīvībai bīstamais ūdens no kodolreaktora «kļūdas» dēļ ticis ievadīts nevis jūrā, bet pilsētas kanalizācijā – atbildīgi ierēdņi savulaik esot «sajaukuši» caurules. Un tā deviņus gadus daļa radiaktīvo atkritumu kā mēslojums ceļoja uz Norvēģijas lauku fermām netālu no Haldenas valsts dienvidaustrumos. Amatpersonas pasteigušās paust, ka radioaktivitātes līmenis ir zems un cilvēku veselībai briesmas nedraud.
Turpretī Indija trešdien veiksmīgi izmēģināja savu līdz šim lielāko satelītu nesējraķeti. Tādējādi Indija ierindojusies to valstu vidū, kuru rīcībā ir pietiekami spēcīgas kodoltehnoloģijas, lai nogādātu kosmosā satelītus, kā arī izmēģinātu dažādas militārās tehnoloģijas, uzskata Rietumu speciālisti. Raķete izmaksājusi 14 miljardus rūpiju (189 miljoni latu), un tās uzbūvēšanai bija nepieciešami 10 gadi. Šoreiz kā eksperimentālo kravu raķete nogādāja kosmosā 1540 kilogramus smagu satelītu.
Visai salds piedzīvojums otrdien atgadījās Zviedrijas finansu ministram Bosem Ringholmam – dodoties uz parlamentu iesniegt valdības pārskatīto budžeta projektu, viņam sejā tika iesviesta torte. Ar to ministru bija nolēmis «uzcienāt» bariņš akcijas dalībnieku, kas protestēja pret jūnijā paredzēto Eiropas Savienības samitu Gēteborgā. Iepazīstinot parlamenta deputātus ar budžeta projektu, Ringholmam matos joprojām bija tortes paliekas.
Gluži citas izjūtas sev Lieldienās lēma 12 filipīniešu brīvprātīgie – grēku nožēlotāji. Tūkstošiem cilvēku Lielajā piektdienā pulcējās Kutudas ciemā Filipīnu ziemeļdaļā, lai noskatītos, kā, pieminot Jēzus Kristus ciešanas Lielajā piektdienā, krustā tiek piesisti viņa sekotāji. Filipīnās, kas ir vienīgā Āzijas valsts, kurā lielākā daļa ticīgo ir kristieši, brīvprātīgo krustā sišana Lielajā piektdienā nu jau kļuvusi par tradicionālu ekstrēmu ticības apliecinājumu. Grēku nožēlotāji tika noguldīti uz krustiem, un viņu plaukstās (dažiem arī pēdās) tika iedzītas garas nerūsējošā tērauda naglas. Pēc tam krusti ar pienaglotajiem Kristus atdarinātājiem uz dažām minūtēm tika pacelti vertikāli. Šis pasākums laika gaitā ir komercializējies – daži tā organizētāji pat maksā potenciālajiem brīvprātīgajiem, lai sarīkotu iespaidīgo skatu, kas pievilina daudzus tūristus. Brīvprātīgie, kas ļauj piesist sevi krustā, gan apgalvo, ka darot to, pildot Dievam dotu solījumu un pretī sagaidot kādu konkrētu Dieva labvēlības izpausmi.
Piemēram, 34 gadus vecais veikala īpašnieks Medardo Pabustans krustā tiekot piesists jau 11 gadu pēc kārtas, izlūdzoties Dieva žēlastību jaunākajam brālim Karlosam Riko, kas bijis invalīds un nespējis staigāt. Kad Pabustans divus gadus bija sists krustā, viņa brālis atguvis spēju staigāt, taču vecākais brālis turpina pildīt Dievam doto solījumu.
Savukārt starptautiskā vides aizsardzības organizācija «Greenpeace» Lieldienās aicināja vecākus nepirkt saviem bērniem Lieldienu šokolādes izstrādājumus, kas pagatavoti no ģenētiski pārveidotām sastāvdaļām. Piemēram, pie kāda japāņu lielveikala par Lieldienu zaķiem pārģērbušies «Greenpeace» aktīvisti bija novietojuši divas milzīgas Lieldienu apsveikuma kartiņas ar uzrakstu: «Mēs negribam ēst monstru pārtiku.»
