Izlasīju 25. oktobra lauku lapās Andreja Janava rakstu par trim tēva dēliem, no kuriem trešais ir zemnieks.
Izlasīju 25. oktobra lauku lapās Andreja Janava rakstu par trim tēva dēliem, no kuriem trešais ir zemnieks. Tā pasaka latviešiem ir sen zināma, tāpat kā tas, ka beigu beigās trešais dēls izrādās tas gudrākais. Es ceru, ka tā būs arī ar latviešu zemnieku – viņš atradīs pareizo ceļu.
Mazliet gribu atgriezties nesenā pagātnē, kad 17. martā tika sasaukta akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» akcionāru pilnsapulce. Tajā piedalījās gandrīz visi akcionāri un lielākā investora firmas «MAN» pārstāvji. Toreiz tika nolemts gada pārskata sapulcē 19. aprīlī pārvēlēt sabiedrības valdi. Tāda ziņa tika publicēta arī «Lauku Avīzē». Taču sapulces dienā atklājās, ka šāds jautājums darba kārtībā nebija iekļauts. Tādēļ arī mūsu ierosinājums 27. oktobra «Ziņās» – sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci, lai tomēr valdi pārvēlētu.
Ņemot vērā izmisīgi bezcerīgo situāciju laukos, strādājam pie programmas, kas ļautu Latvijas lauksaimniecības lejupslīdi un izputēšanu apturēt. Ko tad mēs piedāvājam?
Pirmām kārtām, uzskatām, ka no līgumu slēgšanas par cukurbiešu piegādi ir jāpāriet uz pieteikumiem, kur biešu audzētājs – fabrikas īpašnieks – nosaka, cik viņš piegādās. Kur tas redzēts, ka pārstrādātājs diktē noteikumus saimniekam? Tā kā cukura kvotas nosaka valsts, kopējo pārstrādājamo biešu daudzumu nosaka cukura ražotājs – tas varētu būt 300 000 tonnu. Lielajiem biešu audzētājiem nākamgad vēl jāievēro kvotas, bet mazajiem, kas nodod ap 50 tonnu, nekādu ierobežojumu nevar būt. Tā kā fabrika diennaktī pārstrādā 2800 tonnu, pārstrāde varētu ilgt no 100 līdz 102 dienām.
Otrām kārtām – nekavējoties ir jāsāk biešu laukuma rekonstrukcija, kur bietes attīrītu no augsnes piemaisījumiem. Projekts ir izstrādāts, līdzekļi atrasti – vajadzīgs vien akcionāru akcepts.
Akcionāru piekrišana nepieciešama arī krājaizdevu biedrības dibināšanai. Ja tas saņemts, tad tajā pašā pilnsapulces dienā akcionāri (dibinātāji) sanāk vēlreiz kopā, ievēl valdi un kredītkomiteju, kas pēc tam pārņem atbilstošas funkcijas un rīkojas. Kredītkomitejas filiāles ir jādibina arī pagastos.
Jāņem vērā, ka mūsu cukurbiešu audzētājs ir arī piena un gaļas ražotājs, tādēļ jāveido lopbarības ražošanas cehs. Savukārt mūsu produkcijas transportam vajadzīgi Eiropas standartiem atbilstoši paliktņi. Piedaloties pilsētas apzaļumošanas programmā, mēs varam savākt un izlietot šķeldas ražošanai visu citur neizmantojamo koksni. Ar šķeldu kurinātā katlumāja karsto ūdeni apkaimes iedzīvotājiem varētu piegādāt visu vasaru.
Šī ir tikai neliela daļiņa no mūsu programmas, un tikai no pašiem akcionāriem būs atkarīgs tas, kāda veidosies mūsu nākotne. Lai turpmāk būtu vieglāk pārstāvēt biešu audzētāju intereses, ierosinām apvienoties Zemgales reģiona pagastu akcionāriem un pilnvarot savu pārstāvi aktuālu jautājumu kārtošanai un biešu audzētāju interešu aizstāvībai. Akciju sabiedrības statūti to atļauj, un šāda pilnvara ir derīga piecus gadus.
Trešais tēva dēls, esi aktīvs savas nākotnes veidotājs!
Karps Lavrenovs, iniciatīvas grupas vadītājs
