Atentāti, slepkavības, sprādzieni un uzbrukumi – šī nedēļa bija bagāta traģiskiem notikumiem.
Atentāti, slepkavības, sprādzieni un uzbrukumi – šī nedēļa bija bagāta traģiskiem notikumiem. Pirmdien pasaules ziņu aģentūras sniedza plašu informāciju par nedēļas nogalē Nepālā notikušo slaktiņu, kura laikā dzīvību zaudēja šīs pundurvalsts karalis un vēl astoņi karaliskās ģimenes locekļi, kā arī divi neidentificēti cilvēki. Sākotnēji amatpersonas informēja, ka karali Birendru un karalieni Aišvarju, kā arī vairākus citus radiniekus ģimenes vakariņās Nepālas karaļa pilī nošāvis 29 gadus vecais kroņprincis Dipendra, kas pēc slaktiņa pats izdarījis pašnāvību. Vēlāk tika ziņots, ka kroņprincis tomēr palicis dzīvs un par Nepālas reģentu iecelts princis Gjanendra, nošautā karaļa jaunākais brālis. Viņš savukārt nekavējoties paziņoja, ka slepkavība ir traģisks «nelaimes gadījums», kas noticis, pēkšņi sprāgstot automātiskam ierocim. Pirmdien Nepālas varas iestādes ziņoja, ka jaunais karalis tomēr no ievainojumiem miris un jau otrdien par karali tika kronēts svētdien par reģentu ieceltais princis Gjanendra. Tā Nepāla četru dienu laikā piedzīvoja trīs karaļus.
Bet Zviedrijā publicētais pētījums liecina, ka 62 procenti zviedru atbalsta monarhijas saglabāšanu. Tikai 16 procentu no aptaujātajiem vēlas republikas nodibināšanu, bet 22 procentiem nav sava viedokļa šajā jautājumā. Kā zināms, tagadējais Zviedrijas karalis Karls Gustavs kāpa tronī 1973. gadā 27 gadu vecumā. Viņa pienākumiem, kurus nosaka 1974. gada Konstitūcijas likums, ir galvenokārt reprezentatīvs un ceremoniāls raksturs.
Masveida slepkavības vienmēr izraisa lielu rezonansi pasaulē, taču šajās traģēdijās bojā gājušo skaits tomēr ir niecīgs, salīdzinot ar to nāves pļauju, ko ik dienas veic pēdējās gadsimtu mijas mēris. Kā liecina otrdien publiskotais ANO ziņojums, kopš 1981. gada jūnija, kad tika konstatēti pirmie pieci saslimšanas gadījumi ar AIDS, šī slimība laupījusi dzīvību 22 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vēl 36,1 miljons cilvēku pašlaik ir AIDS izraisošā imūndeficīta vīrusa (HIV) nēsātāji. Visvairāk AIDS saslimšanas gadījumu reģistrēti Āfrikas vidienē un dienviddaļā, kur aizvadītā gada laikā vien ar HIV inficējušies 3,8 miljoni iedzīvotāju. Šajās teritorijās dzīvo vairāk nekā 90 procenti no tiem 10,4 miljoniem bērnu, kas kļuvuši par bāreņiem AIDS dēļ. Pētījuma autori uzskata, ka nākotnē Ķīna un Indija AIDS izplatības ziņā var apsteigt Dienvidāfrikas Republiku, kur pašlaik katrs devītais iedzīvotājs ir HIV nēsātājs.
Otrdienas vakarā 115 gadu vecumā no dzīves šķīrās francūziete Marī Bremona, kas iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē vecākā persona. Savukārt Zimbabvē šonedēļ miris nacionālā atbrīvošanās kara veterāns Hitlers Hunzvi, kas pagājušajā gadā vadīja uzbrukumus vairāk nekā 1700 balto fermeru saimniecībām. Zimbabves Hitleram valdība tūlīt pēc nāves piešķīrusi nacionālā varoņa statusu.
Ceturtdien Japānas parlamenta apakšpalāta vienbalsīgi atvainojās lepras slimniekiem, kurus valsts gadu desmitiem bija sistemātiski diskriminējusi, piekopjot pret viņiem izolācijas politiku, piespiežot veikt sterilizāciju un abortus vēl ilgi pēc zinātnieku atzinuma, ka lepra nav tik infekcioza, kā agrāk tika uzskatīts. Bet dienu iepriekš Japānā stājās spēkā likums, saskaņā ar kuru aizliegts klonēt cilvēkus. Likums paredz līdz desmit gadu cietumsodu un naudas sodu līdz 80 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 50 tūkstošiem latu) par šādu pārkāpumu. Kā teikts dokumentā, klonēšana «var radīt nopietnu ietekmi uz cilvēka godu, sugas biloģisko drošību un sociālo kārtību».
Nepelnīta laime šonedēļ piemeklējusi trīs korsikāņu bandītus, kuru «kolēģi» ārpus žoga nosūtījuši cietuma administrācijai viltotu rīkojumu par nekavējošu atbrīvošanu. Cietuma ierēdņi pat nav pūlējušies pārbaudīt pa faksu saņemtā dokumenta autentiskumu…
Cits dokuments, par kura autentiskumu nevarētu būt šaubu, šonedēļ nonācis «Sotheby’s» izsolē, un tiek plānots, ka tas tiks pārdots par 1,2 miljoniem sterliņu mārciņu (1,08 miljoniem latu). Tādu «pievienoto vērtību» ieguvis Džeimsa Džoisa darba «Uliss» vienas nodaļas manuskripts. Šī summa veido tieši vienu tūkstošo daļu līdzekļu, ko attīstītās valstis gada laikā novirza cīņai pret AIDS Āfrikā. Taču cilvēku vērtību skalu nevar apstiprināt ne ar kāda karaļnama dekrētu, ne ar kādas valsts konstitūciju, ne arī ar ANO rezolūciju.
