Īpaši aizņemtajiem mūsdienu cilvēkiem, kuri pēc garas darba dienas jūtas noguruši, bet kuriem priekšā vēl ne mazums darāmā, paziņojam, ka lieliski atpūsties un sakrāt spēkus iespējams arī nieka trīs minūšu laikā.
Īpaši aizņemtajiem mūsdienu cilvēkiem, kuri pēc garas darba dienas jūtas noguruši, bet kuriem priekšā vēl ne mazums darāmā, paziņojam, ka lieliski atpūsties un sakrāt spēkus iespējams arī nieka trīs minūšu laikā. Kā tas izdarāms, pastāstīs Ivars Prullis, kas jau kopš bērnības ir saistīts ar ūdensslēpošanu.
Kādreizējais Dienvidu elektrisko tīklu ūdensslēpošanas sekcijas instruktors un viens no Latvijas jaunatnes ūdensslēpošanas izlases komandas treneriem I.Prullis pašlaik ar šo sporta veidu nodarbojas tikai savam un draugu priekam: «Finansējuma trūkuma dēļ Jelgavā vairs netiek gatavoti ūdensslēpošanas profesionāļi, kas veiksmīgi var startēt sacensībās. Tādēļ pašlaik slēpoju tikai no darba brīvos brīžos, kad kopā ar draugiem sametam naudu benzīnam un izlaižam pāris loku pa Lielupi.»
Un tomēr izbaudīt ūdensslēpošanas procesu iespējams arī jebkuram jelgavniekam vai pilsētas viesim vecumā no septiņiem līdz septiņdesmit gadiem. «Es ar savu motorlaivu un ūdensslēpēm nepārstāvu nekādu uzņēmumu un ar slēpošanu netaisu biznesu. Bet, ja piestātnē iemaldās kāds pēc ūdensslēpošanas noilgojies cilvēciņš, labprāt viņam izpalīdzu,» tā Ivars.
Personām, kas nolēmušas riskēt un izbaudīt ekstrēmo nodarbi, vajadzētu būt ne jaunākām par desmit līdz divpadsmit gadiem, taču ir pieredzēts, ka pat astoņgadīgs knauķis virs ūdens var noturēties ne sliktāk par dažu labu pieaugušo. Svarīgs nosacījums ir arī māka peldēt. «Lai arī ūdensslēpotājiem obligāti ir jāuzvelk glābšanas veste, kaut minimālām zināšanām peldēšanā ir jābūt. Pretējā gadījumā bailes no ūdens būs pārāk lielas, lai varētu mierīgi uzklausīt instruktora norādījumus. Nobijies cilvēks arī nevarēs pilnvērtīgi ļauties ūdenim un ātrumam. Bet ātrums pirmajās reizēs, lai arī pieredzējušam slēpotājam tas nav liels (aptuveni trīsdesmit kilometru stundā), iesācējam, kas nevarēs atraut acis no ņirbošā ūdens zem kājām, noteikti liksies galvu reibinošs,» atzīst Ivars.
Kad glābšanas veste un ūdensslēpes ir uzvilktas, slēpotājs ielaižas ūdenī, lai, cieši turot falli, gaidītu spēcīgo izrāvienu. Pirms brauciena iesācējam tiek arī pamācīts, kā slēpošanu pareizi pārtraukt. «Pirmajās reizēs slēpošana tiek uzsākta no ūdens, jo tā, ieņemot pareizo pozu, izdodas laidenāks izbrauciens un ir vienkāršāk apgūt pamatelementus.
Parasti reāls izbrauciens iznāk pēc otrā trešā mēģinājuma. Tomēr, tāpat kā ir bijuši gadījumi, kad slēpošana padodas jau pirmajā piegājienā, gadās cilvēki, kam šis process jāapgūst krietni ilgākā periodā, – viss atkarīgs no paša,» atzīst Ivars. Viņš norāda, ka vienā reizē iespējami pieci seši mēģinājumi, jo lielā muskuļu sasprindzinājuma dēļ nākamajiem vairs gluži vienkārši nepietiek spēka. «Bez tam ar dažām reizēm ir pilnīgi pietiekami, lai varētu apjaust, kas tad īsti ir ūdensslēpošana,» tā Ivars.
Viens izbrauciens ar ūdensslēpēm vidēji ilgst trīs minūtes, un tiek nobraukti divi kilometri. Ivars pārliecinoši atzīst, ka šajā laikā ir iespējams ļoti labi relaksēties un atgūt spēkus jauniem darbiem: «Ūdens un vējš sniedz ļoti daudz enerģijas. Tādēļ joprojām ne viens vien darījumu cilvēks, kas pēc grūtas darba dienas izbrauc ar ūdensslēpēm, atkal ir gatavs enerģiski ķerties klāt nākamajiem neatliekamajiem darbiem,» norāda Ivars.
Kad saprasti pirmie ūdensslēpošanas pamatelementi un slēpotājs ir gatavs jaunu iemaņu apguvei, var sākt mācīties startu no plosta vai tramplīna, braucienu uz vienas slēpes, kā arī vēl daudzas interesantas lietas – pat slēpošanu vispār bez slēpēm. Pagaidām gan Jelgavā esot tikai divi puiši, kas apguvuši patiesi ekstrēmo slēpošanu uz pēdām – Ivara dēls un viņa draugs, kas ar ūdensslēpēm bezmaz vai uzauguši.
Ivars atzīst, ka ūdensslēpošana vislabāk padodas normālas miesas būves cilvēkiem, īpaši tādiem, kas jau izbaudījuši kalnu slēpošanu: «Abos slēpošanas veidos cilvēkam ir jābūt ļoti labai līdzsvara izjūtai. Ir svarīgi izjust ūdeni, slēpes un to mijiedarbību. Šķiet, ka visgrūtāk ar ūdensslēpošanu sokas miesās bagātiem cilvēkiem. Reiz pie manis ļoti cītīgi un apņēmīgi skolojās kāda sieviete, kuras svars bez jebkādas pārspīlēšanas sniedzās krietni pāri simts kilogramiem. Saprotams, viņai bija daudz grūtāk smago augumu startā pacelt virs ūdens un iemaņu apguvei vajadzēja neskaitāmus treniņus. Taču divu gadu laikā sievietes neatlaidība vainagojās panākumiem, un viņai ūdensslēpošana sāka padoties.
Parasti šis sporta veids ir krietni patīkamāks, ja mugurā uzvilkts hidrotērps, arī ar to iesācējiem Ivars var izpalīdzēt. Tā ka atliek vien sagaidīt bezvējaināku dienu, kad Lielupes ūdens ir gluds, un ļauties nepieredzētajam.
Mierīgu atpūtu pilsētniekiem virs ūdens piedāvā arī smaiļošanas un kanoe airēšanas klubs KC, kas atrodas Pasta salā. Tur katru dienu var iznomāt airu laivas, bet tie, kas vēlas palikt krastā, var izmantot basketbola un volejbola laukumus. Iespējams, ka tieši pēc vizināšanās ar laivu radīsies vēlme nopietni pievērsties airēšanas sportam.
