Sveiks, dārgais cērme! Tā viens otru sarakstē izsmalcinātā pašironijā uzrunāja šo dienu jubilārs Ojārs Vācietis un maija karalis Imants Ziedonis. Vai Latvijas 95. dzimšanas dienā, satiekoties draugiem, kolēģiem un kaimiņiem, sveiciens būs sirsnīgs, varbūt saturēs veselīgu humora piešprici vai pat, nedod Dievs, būs kļuvis par rūsainu īlenu, ar ko iebakstīt savam ikvakara maltītes upurim – citam latvietim?
Vērienīgi iedzīvotājus sveicinās Jelgavas uzņēmēji, tradicionāli svētkos dāvājot uguns puķu pušķi debesīs, nepieprasot uguns zalves rast no pašvaldības budžeta. Šogad uzņēmēji, apliecinot savu piederību pilsētai, saziedojuši par aptuveni 1000 latiem lielāku summu, nekā nepieciešams salūta organizēšanai. Jelgavnieki var būt lepni, ka paši spēj uzbūvēt svētku virsotni.
1994. gadā mūsu valstī nepieredzēti krāšņs bija vācu izcelsmes uzņēmēja un politiķa Joahima Zīgerista Jelgavā sarīkotais salūts. Tādējādi politiķis bruģēja panākumus gaidāmajās 6. Saeimas vēlēšanās. Salūts bija arī nākamajos trīs gados, līdz politiķim ar banānu dāļātāja slavu jelgavnieku ikgadējās izpriecas sāka pārlieku spiest kabatu. Ar iniciatīvu šim mērķim vākt ziedojumus nāca klajā vietējie uzņēmēji. 1998. gads bija pirmais, kad Jelgavā uguņoja vietējie, toreiz gan no drošības viedokļa neapdomīgi šaujot no Sv.Trīsvienības baznīcas torņa.
18. novembrī «Ielāpu dievam» no zobiem šoruden izrautā Lielā iela kā svētku aorta pulsēs cilvēku kolonnu soļos, kas uguņošanas krāšņuma gaidās posīsies uz tradicionālo salūta vietu, lai novērtētu pirotehnisko veiklību uz Pasta salas. Sajūtot blakus tautiešu plecus, uz mirkli sūkstīties par Īrijas sprīdīšiem nebūs iemesla. Iespējams, uguņošanai vēlētos ziedot arī iedzīvotāji, ne tikai uzņēmēji. Ja veikalā būtu ziedojumu kastīte, noteikti ziedotu, «Ziņām» atzina ielā sastapta sieviete, kura piebilda trīs svarīgus vārdus – mīlu savu dzimteni. ◆
