Par līdzvērtīgiem pozitīvo emociju ziņā Sakas mežzinis Andris Zaļkalns atzīst gan veiksmīgu šāvienu medībās, gan brīdi, kad tiek saņemta balva par iegūto trofeju.«Tas bija dzinēju medībās. Stāvu uz masta, jūtu – kaut kas nāk. Kad ieraudzīju, sapratu, ka gluži ikdienišķs tas bullis vis nav. Vienu mirkli pazibēja doma: ka tik aiz satraukuma neaizšauju garām. Tāpēc, drošs paliek drošs, izšāvu no abiem stobriem, un abi šāvieni bija trāpīti,» par sudraba medaļas vērto brieža ragu trofejas ieguvi stāsta mežzinis. Pats sevi par dižu trofeju sagatavošanas speciālistu viņš gan neatzīst un apliecina, ka labākos padomus var atrast internetā, pārrunās ar pieredzējušiem kolēģiem vai grāmatā. Dažās atziņās A.Zaļkalns padalās: nodīrātas briežu, aļņu vai buku galvas ar visiem ragiem vislabāk veselas vārīt lielā katlā, līdz viss, kas tur ir virsū, atlupis nost. Mazizmēra dzīvoklī gan to esot gandrīz neiespējami paveikt, tāpēc noderēšot lauku virtuve. Nākamais solis esot kaulu izbalināt un pēc šablona nozāģēt ragaino daļu. «Pamatni katrs var piemeklēt pēc savas gaumes un iespējām,» norāda mednieks. A.Zaļkalns atzīst, ka izstādēs var redzēt daudz ragaino dzīvnieku trofeju, taču retāk – vilku un lūšu galvaskausus. «Pieļauju, ka mednieks, nezinot, ko un kā darīt, varbūt reizēm arī paliek bez balvas.»
