Tūrisma sezonas laikā daudzi Latvijas apceļotāji, iebraucot Jelgavā, ir neizpratnē, kā nokļūt noteiktā objektā vai atrast ceļu cauri Jelgavai uz citu pilsētu.
Tūrisma sezonas laikā daudzi Latvijas apceļotāji, iebraucot Jelgavā, ir neizpratnē, kā nokļūt noteiktā objektā vai atrast ceļu cauri Jelgavai uz citu pilsētu. Kā sola aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālisti, līdz rudenim pilsētā plānots izvietot vairāk nekā 40 norāžu.
Sāra Čidžī, kas Jelgavā ieradusies no Velsas, Lielbritānijā, lai brīvprātīgi strādātu Zemgales Nevalstisko organizāciju Atbalsta centrā, “Ziņām” pauda, ka pilsētā varētu būt vairāk norāžu, kā atrast kultūras un vēsturiskas vietas, kā arī pieminekļus. Viņa, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, mazāk izjutusi ceļa zīmju trūkumu.
Jelgavas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” satiksmes drošības speciāliste Dzidra Staša, kuras pārziņā ir ceļa zīmju nodrošinājums pilsētā, “Ziņām” stāsta – lai atjaunotu un uzstādītu jaunas ceļa un objektu norādes pilsētā, pašlaik tiek apzināts, kurās vietās tas būtu nepieciešamas un cik liels finansējums to izgatavošanai vajadzīgs. Līdz 1. septembrim apzinās vietas, kur jāizvieto pilsētas apbraukšanas norādes.
Pēc Dz.Stašas teiktā, šādas zīmes nepieciešamas Kalnciema šosejā, Miera ielā, Rīgas ielas un Loka maģistrāles krustojumā, kā arī citviet. Plānots, ka daļu no nepieciešamā zīmju skaita “Pilsētsaimniecības” šā gada budžeta ietvaros izvietos jau šogad.
Jelgavas Dome iesaistījusies arī projektā “Tūrisma attīstības infrastruktūra”, kas paredz izvietot norādes uz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem lielākajās Zemgales pilsētās: Jelgavā, Dobelē un Bauskā. Ar daļēju Jelgavas Domes un ES finansējumu līdz 11. augustam dažādās Jelgavas vietās tiks izvietotas liela izmēra pilsētas kartes, bet vēl 35 zīmes norādīs nozīmīgāko pilsētas objektu atrašanās vietas.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja Izolde Liepa teic, ka Jelgavas rajonā ceļu norādes esot pietiekamā skaitā. “Zīmes uzstādām tik, cik to ļauj piešķirtais finansējums. Pēdējos gados prioritāte ir pirmās un otrās šķiras autoceļu seguma nomaiņa un atjaunošana. Daudz nopietnāk izjūtam nevis ceļu norāžu trūkumu, bet gan to postīšanu. Policijas darbs, meklējot vainīgās personas, nav sekmīgs, bet ik gadu lieli līdzekļi jāiegulda, lai atjaunotu zagtās, nolauztās un citādi “apskādētās” zīmes,” sacīja I.Liepa. Kā atzina Jelgavas nodaļas vadītāja, Satiksmes ministrijas īstenota projekta ietvaros vietās, kur sākas Jelgavas rajons, jau izvietotas lielas ceļu norādes, bet darbs apstājies nepietiekama finansējuma dēļ. Viņa solīja, ka līdz ar līdzekļu piešķiršanu ceļa zīmju izvietošanas darbs turpināsies jau šogad.
